Archive for the 'Zviedrija' category

Fotoizstāde: Love Slussen

Jūn 12 2010 — Photo, Zviedrija

Pagājušā gada nogalē tika nolemts, ka laiks starp Zviedrijas nacionālo dienu, 6. jūniju, un Zviedrijas troņprinceses Viktorijas kāzām, 19. jūniju, tiks saukts par Love Stockholm 2010 dienām. Šo dienu ietvaros pilsētā tiks rīkoti dažnedažādi kultūras, mākslas, mūzikas, dizaina un kulinārijas pasākumi. Viens no šādiem pasākumiem ir fotogrāfa Tobias Hofsäss fotoizstāde Love Slussen.

Foto: Tobias Hofsäss

Tobias Hofsäss

http://tobiashofsaess.com/

Tobias ir 1973. gadā Hamburgā dzimis fotogrāfs un žurnālists, kurš savulaik arī nodzīvojis 12 gadus kontrastainajā Berlīnē. Kopš 2006. gada viņš dzīvo Stokholmā un Love Slussen ir viņa pirmā lielā fotoizstāde Zviedrijā. Tā ir par pretrunīgi vērtēto arhitektūras un satiksmes objektu Slussen.

Slussen

Slussen ir viena no centrālākajām Stokholmas vietām par kuru centrālāka varbūt ir vienīgi vecpilsēta Gamla Stan un Sergels Torg. Patiesībā tās tulkojumā nozīmē un arī ir slūžas, kas atdala Mēlerens ezeru no Baltijas jūras. Tomēr tās ir arī kas vairāk, jo ietver sevī arī autotransporta šķērsošanas ceļus, gājēju un velo celiņus, metro tuneli, kā arī nodrošina kuģu un laivu caurbraukšanu, turklāt tajā atrodas arī autobusa galapunkts un dzelzceļa stacija. Īsāk sakot tajā ir gandrīz viss, ko vien no satiksmes var iedomāties, turklāt tas viss izveidots ļoti mazā platībā, tamdēļ ilgu laiku uzskatīts ne tikai par zviedru inženierijas lepnumu, bet arī par vienu no sarežģītākajiem izbūvētajiem satiksmes mezgliem visā Eiropā.

Tā kā tas tika uzbūvēts vēl tālajā 1935. gadā, tad tas tika veidots pa kreiso ceļa pusi braucošai transporta plūsmai, kāda valdīja Zviedrijā līdz pat 1967. gadam, kad iestājās Dagen H. Dagen H priekš Slussen varētu saukt arī par apjukuma dienu, jo tā kā Slussen projektējot nebija paredzēts braukšanai pa labo ceļa pusi, tad pēc satiksmes maiņas tas kļuva un vēl joprojām ir diezgan haotisks. Šodien tas ir novecojis ne tikai morāli, bet arī fiziski, jo daudzas būves daļas apdraud satiksmes dalībniekus, tamdēļ šis monstrs ir nolemts bojāejai. Tomēr ne visi ir vienisprātis ar pieņemto lēmumu, jo ir cilvēki, kam šī vieta asociējas ar sentimentālām atmiņām, gandrīz katram stokholmietim ir kāds stāsts, kāds piedzīvojums, kas saistīts ar šo vietu, tāpēc ir pat izveidota kustība pret šī objekta nojaukšanu.

Izstāde

Lai arī kāds būtu iznākums, skaidrs ir viens – katram, kas te reiz pabijis, būs savs viedoklis, savas atmiņas, savs skatījums. Un tāds ir arī fotogrāfam Tobias, kurš savu redzējumu par šo vietu iemūžinājis fotogrāfijās, kuras tiek demonstrētas fotoizstādē LOVE Slussen.

Izstāde tiek izrādīta galerijā Galleri Kontrast, kas ir 5 soļu attālumā no Slussen, laikā no 12. jūnija līdz 18. jūlijam. Oficiālā izstādes atklāšana ir šodien, 12. jūnijā, pulksten 12:00, uz ko arī visi esat laipni aicināti. Ieeja galerijā ir bez maksas.

Izstāde arī apvienota ar Stokholmas pilsētas muzeja izstādi Perspective on Slussen šajā pašā galerijā, kas sniedz ieskatu ar fotogrāfijām un īsfilmām par Slussen pirmsākumiem no 20. gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem.

Sīkāka informācija par izstādi:

http://www.lovestockholm2010.se/EN/Program/tabid/87/ctl/Detail/mid/425/Event/517/Default.aspx

http://www.gallerikontrast.se/

Tā kā pazīstu fotogrāfu, tad biju uzaicināts arī uz izstādes pirmsatklāšanas pasākumu aizvakar un varēju novērtēt izstādi vēl pirms oficiālās atklāšanas. Manuprāt, izstāde ir lieliska un sniedz pavisam citu skatījumu uz ikdienā tik pierasto betona būvi. Braucot mājup no izstādes caur Slussen, es uz to raudzījos pavisam citādāk nekā tad, kad biju ceļā uz izstādi.

Tiekamies Slussen!

No responses yet

Stockholm 101: Where do I tank my car?

Jūn 08 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Dzīvojot Stokholmā, nākas krietni vien pārdomāt, vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu, vai automašīnu. Sabiedriskais transports te ir tik attīstīts un ērts, ka tā vien gribās mest auto pie malas un pārsēsties kādā ap 2000. gadu ražotā metro. Autobusi varbūt nav tik pievilcīgi, toties to ceļi šķērso pilsētu krustu šķērsu kā tādi zirnekļu tīkli. Vienīgais, kas attur no sabiedriskā transporta izmantošanas, ir tā cenas, kas ir dārgākās pasaulē rēķinot uz vienā piegājienā nobrauktiem 10 km.

Parasti izvēle ir šāda – ja dzīvo pilsētā, tad auto ir kā apgrūtinājums un cilvēki labrātāk pārvietojas ar sabiedrisko, ja dzīvo piepilsētā, tad bieži vien izšķiras par labu auto. Protams, ir izņēmumi, bet tendence ir tāda, kāda tā ir.

Un, ja pārvietošanās notiek ar auto, tad, protams, nākas uztankoties. Rodas jautājums: “Kur vislētak uzpildīt degvielu?” Līdzīgi, kā visās citās valstīs, arī Zviedrijā degviela automātiskajās degvielas uzpildes stacijās ir lētāka nekā pilna servisa DUS. Parasti vislētākā degviela ir Jet tīkla degvielas uzpildes stacijās, kurās arī vienmēr iegriežos, jo viena no tām ir kāreiz pa ceļam uz veikalu. Nesmādēju arī Preem, ja Jet negadās tuvumā.

Tomēr jebkurā brīdī lētāko degvielas tirdzniecības vietu var atrast šajā mājaslapā:
http://www.bensinpriser.nu/

Tajā pat var izvēlēties, kurā reģionā un komūnā vēlaties uzpildīties, kādu degvielu vēlaties uzpildīt un citus sīkumus. Un cenas mēdz būt diezgan atšķirīgas, piemēram, šobrīd lētākā 95 markas degviela Stokholmā maksā 12.82 SEK litrā, kamēr Ystad tā maksā vien 11.87 SEK litrā.

Lai labi ripo!

No responses yet

Ceļojums uz Zviedrijas dienvidiem

Mai 25 2010 — Travel, Zviedrija

Garajā nedēļas nogalē no 13. līdz 16. maijam devāmies ceļojumā ar auto uz Zviedrijas dienvidiem. Nedēļas nogale sanāca gara tāpēc, ka 13. maijā zviedri atzīmē Jēzus atdzimšanas dienu, bet nākamā diena ir brīva atslodzei pēc iepriekšējās dienas svinībām. Nekur tālu doties nevēlējāmies, bet arī veltīgi laiku izniekot nē, tāpēc izlēmām apskatīt tepat blakus esošos Zviedrijas dienvidus. Bija maija vidus un arī laikam nevajadzēja būt nemaz tik sliktam (uzsvars uz nevajadzēja). Par to, kā tas viss izvērtās, turpinājumā.

Stenshuvud National Park

Continue Reading »

4 responses so far

Eiropas diena

Mai 09 2010 — Zviedrija

9. maijā Eiropas Savienībā svinama Eiropas Diena. Vikipēdijas rakstā minēts arī 5. maijs, tomēr es pieturos pie pirmā varianta. Arī mēs darbā atzīmējām šos svētkus ar kārtīgu tusiņu piektdienas, 7. maija, vakarā, kas patiesībā pat iekrita pa vidu abiem minētajiem datumiem, lai gan vienīgais iemesls, kāpēc svinības noritēja tieši šajā dienā, bija tas, ka tā bija piektdiena. Lai kā arī nebūtu, jāsaka, ka svētki, pateicoties visiem iesaistītajiem, bija godam izdevušies. Šis bija vairāk pasākums “no cilvēkiem priekš cilvēkiem” un savādāks tas nemaz nevarēja būt, jo kurš gan spētu sarūpēt ēdienus un dzērienus no visām Eiropas malām vēl labāk, ja ne paši šo valstu pārstāvji. Tā kā strādāju kopā ar praktiski visu Eiropas valstu pārstāvjiem, tad šī bija lieliska iespēja ne tikai iepazīt viņus tuvāk kā cilvēkus, bet arī nobaudīt ēdienus un dzērienus no viņu pārstāvētajām valstīm.

Tā nu nogaršoju anīsa degvīnu Ouzo no Grieķijas, lieliskus vīnus no Portugāles, Spānijas, Itālijas un Francijas, labi noturētu skotu viskiju un daudz citu dzērienu. Arī ēdienu ziņā visi bija pacentušies, somi bija sagādājuši karēļu maizi, šveicietis bija atstiepis kaudzi siera un gaļas ar tādu griežamo mašīnu, kādu parasti varu redzēt tikai lielveikalos, vācieši ārpusē cepa desiņas, spāņi bija sagatavojuši tortiljas, zviedri, protams, cienāja ar lasi. Ar nožēlu jāatzīst, ka nespēju pat visu nogaršot vai noskaidrot nosaukumu un izcelsmi tam, ko nogaršoju, jo pasākums vēl nebija beidzies, kad vēders jau bija pilns un arī nobaudītā alkohola daudzums lika sevi manīt. Arī pēc pasākuma diezgan daudz ēdiena bija palicis pāri, laikam cilvēki šo visu bija ņēmuši diezgan nopietni.

No Latvijas galdā cēlām kartupeļu pankūkas ar dzērveņu ievārījumu, maizes zupu ar putukrējumu, ķimeņu sieru, ābolu pīrāgu latviešu gaumē, Laimas konfektes un Rīgas Melno Balzamu sakombinētu ar upeņu sulu. Atklājās, ka maizes zupu bērnībā ēduši arī dāņi, lietuvieši un somi, bet mūsdienās tā vairs neesot tik populāra, tomēr par garšīgu to atzina pilnīgi visi, kas nomēģināja.

Pasākuma laikā skanēja pašu sarūpēta mūzika no visām Eiropas valstīm, kā arī tika rādīti dažādi priekšnesumi, prezentācijas un video. Kopumā jāsaka, ka pasākums bija izdevies riktīgi labs gan atmosfēras ziņā, gan unikālajā iespējā iepazīt tik daudz dažādu kultūru vienā vakarā. Protams, vēl labāk to var izdarīt aizbraucot uz katru valsti atsevišķi, bet zināmu ieskatu tas tomēr deva.

No responses yet

Pankūku diena

Apr 29 2010 — Zviedrija

Šodien ir, bija un vienmēr būs pankūku diena. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien ir ceturtdiena un ceturtdiena Zviedrijā jau no izseniem laikiem ir pankūku diena, kurā pusdienu galdā tiek likta zirņu zupa un pankūkas ar putukrējumu un ievārījumu. Šāda tradīcija radusies jau no senseniem laikiem, kad kalponēm puse ceturtdienas bija brīva, tāpēc ceturtdienās viņas pasniedza jau laicīgi pagatavoto zupu. Bet, lai nu ēdiens nebūtu tik pliekans, zviedri tam klāt ir pievienojuši arī pankūkas. Tradicionālajā maltītē ietilpst sāļas pankūkas ar nesaldu (bez cukura) putukrējumu, bet saldu ievārījumu, un dzelteno zirņu biezzupa, kurai klāt piejaukts nedaudz sīpola, sāls un cūkgaļas gabaliņu. Realitātē zupas recepte var diezgan krasi atšķirties, bet tas, ka tā ir zupa, tas gan paliek nemainīgs fakts. Turklāt šādu ēdienu ceturtdienās pasniedz lielākā daļa Stokholmas ēdnīcu.

Ja aiziesiet uz kādu bufetes tipa ēstuvi, kādā biju arī es šodien, tad varēsiet nobaudīt trīs ēdienu pusdienas par viena ēdiena cenu. Parasti bufetes tipa ēstuves piedāvā tikai otros ēdienus, bet tā kā zupa ar pankūkām tiek uzskatīta kā otrais, tad arī tā ir piedāvājumā. Rezultātā sanāk, ka es paņemu zupu, otro ēdienu, kāds nu vēl tajā dienā ir pieejams, un visam pa virsu vēl pankūkas saldajā. Tāpēc laikam arī ēstuves, kas ceturtdienās pasniedz pankūkas, vienmēr ir tik ļoti pārpildītas :)

Labu apetīti! Un, ja garšo pankūkas, tad brauciet uz Zviedriju ceturtdienās!

No responses yet