Archive for the 'Zviedrija' category

Velozagšanas kultūra Zviedrijā

Apr 29 2014 — Life, Zviedrija

Parasti velosipēdam saslēdzu tikai aizmugurējo riteni. Tā Zviedrijā dara lielākā daļa cilvēku un tas tiek atzīts par pietiekami drošu veidu, lai kāds ar tavu braucamo tā vienkārši neaizripinātos prom. Tomēr, ja es to atstāju kaut kur uz ilgāku laiku par pāris dienām, tad gan to parasti pieslēdzu arī pie kaut kā ne tik viegli pārvietojama. Šāda vajadzība radās arī pagājušajā piektdienā, kad man vajadzēja atstāt savu braucamo uz 4 dienām, tāpēc pieslēdzu to pie velonovietnes ar ķēdi un piekaramo atslēgu, kā arī saslēdzu aizmugurējo riteni. Bija tikai viena problēma – aizmirsu izņemt atslēgas no slēdzenes. Tajā smuki karājās gan riteņa saslēgšanas atslēga, gan piekaramās slēdzenes atslēga, kā arī bonuss – atslēga no mana skapja. Un tikai vakardien, kad man vajadzēja tikt savā skapī, sapratu, ka nekur nevaru atrast atslēgas. Domāju, vai tiešām es varētu būt tās atstājis savā velosipēdā?

Šorīt aizbraucu uz vietu, kur atstāju savu velo, un tavu brīnumu – tas stāv kā stāvējis ar visām atslēgām “aizdedzē”. Tātad četras dienas velosipēds nostāvēja praktiski nepieslēgts (jo atslēgas bija velosipēdā) un tas pilnīgi nevienu neinteresēja. Nepretendēju, ka mans velosipēds ir kaut kas ļoti iekārojams, patiesībā tas ir diezgan prasts un pat ļoti nobraukts, tomēr sava veida rādītājs par velodrošību tas ir. Zviedrijā velosipēdus zog ļoti reti. Jā, ir rajoni, kuri nav tik droši un es neriskētu atstāt savu velosipēdu tajos uz vairākām dienām, bet nav tāda rajona, kur es nevarētu atstāt velosipēdu uz pāris stundām, par to vispār nesatraucoties un nedomājot.

Ja tomēr gadās, ka velosipēdu nozog, tad to parasti var izskaidrot ar vienu no trim iemesliem:

  • Velosipēds ir tiešām vērtīgs (maksā 700 EUR un uz augšu) un zagļi zin, ko dara. Šādu velosipēdu neieteiktu atstāt tā vienkārši “uz ielas”.
  • Velosipēds ir dramatiski sliktā stāvoklī (norūsējis, varbūt ar caurām riepām) un cilvēki, domājot, ka tas ir pamests, no tā atbrīvojušies. Šādas tīrīšanas (kad tiek aizvesti arī pamesti velosipēdi) parasti notiek divreiz gadā – pavasarī un rudenī, konkrētais laiks atkarīgs no rajona.
  • Kāds (parasti jautrā prātā) jūsu velosipēdu vienkārši paņēmis kā pārvietošanās līdzekli. Gadās, ka piektdienas naktī piedzērušies studenti saprot, ka ir nakts vidus, kopmītnes ir tālu, transports kursē reti vai vajadzīgajā maršrutā vairs nekursē vispār. Un, ja visām šīm sakritībām pa virsu gadās vēl kāds tuvumā esošs nepieslēgts velosipēds, tas var tikt izmantots kā braucamais uz mājām. Tiesa pie šīm mājām tas arī tiks pamests. Tāpēc, ja esat atstājuši velosipēdu relatīvi netālu no kādas studentu pilsētiņas, iespējams, ir vērts apstaigāt šo campus un paskatīties, vai savu rumaku nevarat atrast tur, pirms zvanīt policijai.

Un tad, protams, ir niecīgi niecīgā iespēja, ka kāds tiešām apzināti nozadzis jūsu ne pārāk ievērības cienīgo velosipēdu vienkārši tāpat. Bet šāda iespēja tiešām ir ļoti maza.

Lai arī tikko izlielījos par augsto drošību Zviedrijā, manai kolēģei tieši tajā pašā dienā, kad es sapratu, ka esmu atstājis savu velosipēdu nepieslēgtu, nozaga viņas braucamo. Tas tika nozagts no privātmājas teritorijas, kur tas bija novietots zem nojumes. Dīvainā kārtā zagļi ir paņēmuši viņas velosipēdu, bet vietā atstājuši citu. Ja var ticēt viņas vārdiem, tad tas, kas ir atstāts, ir pat labāks nekā tas, kas tika nozagts. Visai dīvaina situācija. Šobrīd viņa kontaktējas ar policiju, lai iesniegtu ziņojumu par savu nozagto velosipēdu un noskaidrotu, ko darīt ar “jauno”, kas viņai atstāts vietā. Arī viņi ir apmulsuši.

Tagad neliela atkāpe, pārlecot pāri Baltijas jūrai uz Latviju. Lai arī lielākā daļa cilvēku, kā galveno iemeslu vārgajai velosatiksmes attīstībai Latvijā min veloceliņu trūkumu, es domāju, ka ir vēl kāds, iespējams, pat daudz svarīgāks iemesls – velosipēda drošība. Tu nevēlēsies ikdienā lietot savu braucamo, ja nebūsi drošs, ka pēc neliela izbrauciena un iepirkšanās 5 minūšu attālajā veikalā, varēsi atrast to tajā pat vietā, kur atstāji. Tāpat pamatīgi nosist apetīti uz velobraukšanu varētu fakts, ka pēc tam tas būs jāstiepj augšā uz, teiksim, ceturto stāvu. Diez vai kāds riskētu atstāt velosipēdu tā vienkārši pieslēgtu uz ilgāku laiku. Ir dzirdēti pat gadījumi, ka velosipēds ir nozagts no balkona. Lai cilvēki vēlētos lietot velosipēdu, to lietošana ir jāpadara maksimāli ērta. Un to nevar panākt tikai ar veloceliņu vai velojoslu izveidi. Ir jāpanāk, lai cilvēki justos droši ne tikai satiksmē, bet arī brīžos, kad viņi ar velosipēdiem nepārvietojas.

Velkot paralēles ar auto – politiķi uzliek īpaši augstu maksu stāvvietām pilsētas centrā, lai autovadītāji vairītos tur novietot automašīnas. Līdzīgi šobrīd ir ar velonovietnēm. Katrai no tām ir sava “maksa” – iespējamība, ka velosipēdu no tās nozags. Piemēram, stāvvieta pie milzīga tirdzniecības centra ir daudz “dārgāka” nekā stāvvieta pie mazā piemājas veikaliņa, pa kura logu ir iespējams redzēt savu velosipēdu. Stāvvieta pie darba vietas, kas neatrodas norobežotā teritorijā, varētu būt ļoti dārga. Šī maksa nav jāmaksā uzreiz, bet tad, kad velosipēdu nozags, stāvvietas izmaksas varētu būt daudz lielākas nekā tad, ja visu šo laiku būtu braukts ar automašīnu. Lai cilvēki gribētu pārvietoties ar velosipēdu, no šīs stāvvietas “maksas” ir jāatbrīvojas.

Tie, kas kaut brīdi padzīvojuši vidē, kur par šādām lietām vienkārši nav jādomā, sapratīs, cik tas ir svarīgi un ka there’s no going back.

 

No responses yet

Apkārt Veternam ar velosipēdu

Aug 02 2013 — Travel, Zviedrija

Veterns jeb zviedru valodā Vättern ir otrs lielākais ezers Zviedrijā. Tas atrodas Zviedrijas dienviddaļā, aptuveni 250 kilometru attālumā no Stokholmas. Katru gadu jūnija vidū ap to notiek velobraukšanas pasākums Vätternrundan, kura laikā braucēji no visas pasaules mēģina apbraukt ar velosipēdu apkārt ezeram. Šis ir garākais ar tik lielu dalībnieku skaitu organizētais atpūtas velobrauciens pasaulē un ik gadu tajā pulcējas ap 20 tūkstoši dalībnieku. Pirmais šāds brauciens notika 1966. gadā, un vēl joprojām ir 4 dalībnieki, kas tajā piedalījušies katru gadu. Brauciena garums ir nedaudz virs 300 kilometriem, bet ir iespēja braukt arī tikai 150km vai tā saukto “meiteņu braucienu”, kas ir 100 km garš. Velobrauciena laikā tiek aizvērti galvenie ceļi ap ezeru un sacensības var sākties. Ašākie mēģina trasi pieveikt mazāk nekā 9 stundās, kamēr pārējiem tiek dotas maksimums 18-28 stundas laika.

Veterns

Skats uz Veternu netālu no Gränna

Pavisam nesaistīti vai tikai daļēji saistīti apkārt ezeram iet arī veloceliņš Runt Vättern, kas tulkojams kā “Apkārt Veternam”. Šis veloceliņš iet pa maziem lauku ceļiem, mežiem, gājēju ceļiem, veloceliņiem un kur tik vēl ne, bet gandrīz nemaz pa lielajiem ceļiem, pa kuriem brauc Vätternrundan dalībnieki. Pa šo celiņu cilvēki var netraucēti braukt cauru gadu, jo mašīnu tur ir maz un tās visas pieklājīgi sabremzējas tevi apdzenot. Šo maršrutu tad arī mēs mēģinājām pieveikt.

Continue Reading »

2 responses so far

Dzīvokļa pirkšana Zviedrijā

Jūl 09 2013 — Stockholm 101, Zviedrija

Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī. Ja izlasīsiet augstāk minēto ierakstu, tad sapratīsiet, kāpēc tas tā ir.

Continue Reading »

One response so far

Piegriezās maksāt komisijas maksu

Nov 21 2012 — Life, Zviedrija

Īsāk sakot, pieķēru sevi pie domas, ka, regulāri ceļojot un iepērkoties ārzemēs, visu laiku nākas maksāt komisijas maksu kā par valūtas konvertāciju, tā par naudas izņemšanu no bankomāta. Nav jau lielas tās izmaksas – par valūtas konvertāciju 1.5%, bet par naudas izņemšanu liberālas 35 kronas (2.8 Ls) neatkarīgi no izņemtā naudas daudzuma. Tomēr kāpēc maksāt, ja var nemaksāt? Tā nu es devos savas ideālās kredītkartes/debetkartes meklējumos, un jau pēc neilga laika uzgāju karti, kurai nav ne gada maksas, ne valūtas konvertācijas maksas, ne komisijas maksas par naudas izņemšanu no bankomāta, vienalga vai tā ir Zviedrija vai cits pasaules nostūris, turklāt tai ir pieejams bezprocentu kredīts līdz 60 dienām (līdz nākamā mēneša beigām). Tiesa šis bezprocentu kredīts nedarbojas, izņemot naudu no bankomāta ārzemēs, tādā gadījumā uzreiz ir jāsāk maksāt procenti par izņemto summu, bet tā kā plānoju kartes kontā ieskaitīt naudu, pirms to tērēt, tad domāju, ka arī šie procenti man nedraud. Aizmirsu vēl pieminēt tādu “sīkumu” kā bonusā tam visam ir arī bezmaksas ceļojumu apdrošināšana. Te gan vismaz 75% no ceļojuma jābūt apmaksātiem ar šo karti, bet tāpat patīkami. Šī karte ir GE Money Bank MasterCard kredītkarte. Kartei pieteicos, redzēs vai viss būs tik skaisti, kā šobrīd izskatās. Alternatīva šai kartei ir ICA Bankkort Plus, kurai ir viss līdz šim pieminētais, vienīgi klāt nāk gada maksa, kas ir 324 kronas gadā. Te es, protams, runāju par Zviedrijā pieejamajām kartēm.

Neesmu informēts, vai Latvijā ir kāda karte ar samērīgu gada maksu, kurai nav ne komisijas maksas par valūtas konvertāciju, ne maksas par naudas izņemšanu no bankomāta ārzemēs. Man (līdz šim mīļajā) Swedbank vairs nav pieejama neviena bezmaksas karte, turklāt tām visām ir gan salīdzinoši liela valūtas konvertācijas maksa, gan maksa par naudas izņemšanu ārzemēs. Ja kādam ir informācija par kaut ko līdzīgu kā aprakstīju augšā, tikai Latvijā, labprāt uzklausīšu.

2 responses so far

Ziemas riepas

Okt 17 2012 — Zviedrija

Gatavojoties ziemas sezonai, šodien nopirku ziemas riepas velosipēdam. Tā kā kopš vasaras no automašīnas esmu atteicies pilnībā, tad šobrīd gandrīz visa pārvietošanās notiek tikai ar velosipēdu, tai skaitā ik dienu uz un no darba. Arī ziemā neplānoju to pārtraukt, jo ar sabiedrisko transportu nokļūšana līdz darbam (maršrutu nesakritības dēļ) aizņem tik pat daudz laikā, kā tad, ja dotos ar kājām, proti, 30 minūtes. Savukārt ar velosipēdu to var paveikt gandrīz tik pat ātri kā ar auto – nieka 12 minūtēs. Ziemā, protams, ātrums būs nedaudz jāsamazina un tas aizņems nedaudz vairāk laika, tomēr jaunās riepas manāmi uzlabos braukšanas drošību.

Patiesībā visnedrošākais laiks braukšanai ar velosipēdu ir tieši starpsezonā, kad uz ielām veidojas apledojums vai arī ledus jau sāk kust, kā arī uz ļoti noblietēta un gluda sniega. Arī pagājušo ziemu braucu ar velosipēdu, tiesa tikai nedēļas nogalēs un bez īpašām ziemas riepām, tomēr tā kā tagad plānoju to darīt ik dienu, tai skaitā uz apledojuša ceļa, tad domāju, ka šis ieguldījums būs tā vērts.

Īpaši liela izvēle starp radžotajām veloriepām nav, gandrīz visur tirgo tieši Nokian/Suomi Tires Hakkapeliitta. Esot arī kaut kādi lētāki varianti, tomēr šīs pēc lietotāju atsauksmēm atzītas par sakarīgāko variantu. Lētākajām jau pēc vienas sezonas esot izbirušas gandrīz visas radzes. Es iegādājos W106 modeli, kas ir standarta 28″ pilsētas riteņa riepu izmērs. Skaitlis 106 modeļa nosaukumā nozīmē, ka riepai ir 106 radzes. Uzreiz jāsaka, ka šis nav lēts prieks. Vidēji Zviedrijā viena riepa maksā aptuveni 28 Ls. Salīdzināju ar Latviju un cenas īpaši neatšķīrās. Tomēr pēc ilgākas meklēšanas atradu Zviedrijas veikalu, kas šo pašu riepu modeli tirgo pa 20 Ls/gab. Tātad braukšana ziemā man izmaksāja 40 Ls. Salīdzinoši dārgi, tomēr ņemot vērā, ka mēnešbiļete sabiedriskajam transportam Stokholmā maksā 63 Ls, tas nemaz tik dārgi vairs neliekas. Turklāt veikalam ir 180 dienu “atvērtā pirkuma” politika, kas nozīmē, ka, ja nu gadījumā Stokholmā ziema šogad “nesāksies”, tad riepas varēšu atgriezt atpakaļ. Vispār Zviedrija šādā ziņā ir krietni priekšā Latvijai un daudz tuvāk ASV. Lielākajā daļā veikalu nelietotu preci drīkst atgriezt 30-60 dienu laikā, bet dažos gadījumos to var darīt pat gadu pēc pirkuma iegādes.

2 responses so far