Archive for the '101 things in 1001 days' category

Kā es braucu ziemeļblāzmu lūkoties

Dabas fenomeni mēdz izsist cilvēkus no viņiem tik ierastā ikdienas ritma. Tie liek cilvēkiem apbrīnot kaut ko neikdienišķu un nepierastu, piemēram, ziemeļblāzmas gaismas spēles debesīs. Personīgi man vienmēr bija kārojies ieraudzīt ziemeļblāzmu dzīvē, pārliecināties, vai tā tik tiešām ir tik iespaidīga un spoža, kādu to var vērot fotogrāfijās. Lai to noskaidrotu, noorganizējām kārtējo ceļojumu uz Zviedrijas ziemeļiem, kur bijām pabijuši arī vasarā. Ziemeļi vilināja ne tikai ar polārblāzmu, bet arī ar braucienu husky suņu pajūgā un citām ziemeļos pieejamajām izklaidēm.

Zviedrija ir ļoti izstiepta valsts un liela daļa cilvēku nemaz nenojauš cik ļoti izstiepta tā patiesībā ir. Salīdzinājumam, ja Zviedriju tās galējā dienvidu punktā pieturētu un apgrieztu otrādi, tās ziemeļi sniegtos līdz pat Romai. Līdz ar to nokļūšana līdz mūsu galamērķim – Abisko, nebija nemaz tik vienkārša. Kā jau tiku rakstījis iepriekš, tad pārsvarā ir divi veidi, kā iespējams tur nokļūt – lidot ar lidmašīnu vai braukt ar vilcienu. Te jāpiemin, ka Norwegian ir pārtraucis lidojumus uz Kirūnu, tā kā pa lielam atliek vien SAS, kas ir nedaudz dārgāks, bet, laicīgi pērkot biļetes, lidojumam no Stokholmas nevajadzētu maksāt vairāk kā 85 EUR vienam cilvēkam abos virzienos. Tomēr, tā kā lidošanu jau bijām izmēģinājuši un 18 stundu brauciens vilcienā šķita piedzīvojumu vērts, nolēmām doties turp ar vilcienu. Turklāt vilciens mūs aizvesda uzreiz līdz Abisko, kamēr, lidojot ar lidmašīnu līdz Kirunai, atlikušos 100 km tāpat nāktos mērot ar vilcienu vai autobusu.

Jāsaka, ka tipiskā gadījumā vilciens nav ne ātrāks, ne lētāks variants. Tomēr pa reizei SJ lapā pavīd kāda akcija. Tādu brīdi izdevās noķert arī mums un varējām doties turp par puscenu. Diezgan lētas ir arī biļetes sēdvietās, bet tas jau ir sava veida mazohisms. Kopā bijām četri braucēji un paņēmām divas trīsvietīgas kajītes guļamajā vagonā (Sovvagn). Vilcienā ir pieejamas vietas arī kopējās kajītēs cita veida guļamvagonā (Liggvagn). Tāpat tur ir arī Bistro vagons, kurā iespējams ieturēt kādu maltīti, iedzert kafiju, vai vienkārši retro atmosfērā palasīt avīzi vai grāmatu. Vilciens kursē maršrutā Stokholma – Narvika (Norvēģijā), tas atiet no Stokholmas vakarā ap 18:00 un pienāk Abisko stacijā nākamajā dienā ap 12:00. Vilciens nav rentabls un ir vairāk kā piedzīvojums nevis ierasts pārvietošanās līdzeklis. Par tādu to mēs arī uztvērām un devāmies savā trīs dienu piedzīvojumā.

Sovvagn

Continue Reading »

3 responses so far

Cilvēki, kurus esmu iedvesmojis pieveikt 101 lietu

Okt 03 2010 — 101 things in 1001 days

Viena no manām 101 lietām, kas jāizdara 1001 dienas laikā, bija iedvesmot vēl 5 cilvēkus piedalīties šajā projektā, lai arī viņi uzsāktu īstenot savus sapņus vai vienkārši sasniegtu savus īstermiņa mērķus. Iemesls, lai iekļautu šādu lietu, bija gaužām vienkāršs – man patīk ideja, tāpēc gribēju ar to aplaist arī citus. Tā vien izskatās, ka bez īpašas piepūles, vienkārši aizrautīgi vai ne tik aizrautīgi stāstot par savu pieredzi, būšu paveicis šo darbu, jo šobrīd sarakstā ir vismaz 5 cilvēki, kuri manā tiešā vai netiešā ietekmē ir uzsākuši īstenot arī savas 101 lietas:

Līdz ar to 83. lieta ir padarīta. Ja arī tevi ir kaut nedaudz ieinteresējusi šī ideja, tad dodies uz http://dayzeroproject.com un uzsāc arī tu savu “lietu” īstenošanu. Starp citu, Agnese ir apkopojusi saites uz latviešu blogiem, kuros rakstīts par dažādu personību piedzīvojumiem, veicot savas 101 lietas. Sarakstu ar saitēm var atrast viņas bloga labajā pusē. Diezgan interesanta lasāmviela, īpaši, ja rodas grūtības visas lietas sadomāt pašam.

No responses yet

Vismaz nedēļu bez interneta

Sep 30 2010 — 101 things in 1001 days, IT, Life

Sanāca ar vienu ceļojumu pieveikt vairākas lietas savā 101 lietas sarakstā – noiet Kungsleden dabas taku (vismaz daļu), pabūt aiz polārā loka, kā arī pavadīt vismaz nedēļu bez interneta. Par ceļojumu aiz Ziemeļu polārā loka jau rakstīju, tagad uzrakstīšu arī par interneta neesamību, drīzāk tā būs tāda kā maza atskaite jeb ķeksītis, ka tas ir padarīts. Tas, protams, nav nekas graujošs un tehniski vai morāli sarežģīts, daži varbūt to pielīdzinās aiziešanai uz veikalu pēc piena, bet es tomēr gribēju pamēģināt – kā tas ir dzīvot nošķirtam no informācijas plūsmas, jo kā avīzes drukātā formā nelasu un arī TV neskatos nu jau 4 gadus. Tā kā darbs man ir saistīts ar IT, tad ikdienā no interneta izvairīties nesanāk. Vienīgā iespēja bija īstenot šo ieceri atvaļinājuma laikā, kā tas arī tika izdarīts. Un jāsaka, ka tas bija lieliski. Es, protams, negribētu dzīvot tā visu dzīvi, bet brīžiem tāda atslodze ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Ja jāsaka godīgi, tad visu 12 dienu laikā neizjutu interneta trūkumu ne mirkli. Ceļojums bija izvērties tik aizrautīgs un interesants, ka ne brīdi pat neiedomājos, kā būtu bijis, ja brīnišķīgajā kalnu ieskautajā ielejā būtu bijis internets. Laikam jau ir tā, ka, ja esi aizņemts ar vienu lietu, tad par citām lietām nemaz nedomā. Pamanīju arī, ka ceļojuma laikā mana domāšana no globālas bija pārmainījusies uz lokālu. Ceļojuma laikā es lielākoties domāju par apkārt esošajiem, skaistajiem dabasskatiem, domāju par to, kur likt kāju, lai nepakluptu, domāju par to, cik bieži ņemt dzeramo ūdeni, lai pietiktu līdz nākamajai uzpildei, kā arī kur uzsliet telti nakšņošanai. Šādi pavadot nedaudz vairāk kā nedēļu, varbūt vismaz daļēji sapratu, kāda ir pasaules uztver cilvēkiem Mjanmā vai Indijas nomaļākās vietās – viņi dzīvo sev, dabai un šodienai, viņus īsti neinteresē, kas notiek pārējā pasaulē, viņus neinteresē, vai pasaulē ir globālā sasilšana vai nē, vai vēlēšanās uzvarēs viņa mīļākā partija vai Laimes Lācis, tas viss ir sīkums, svarīgs ir tas, kas viņiem tajā brīdī ir apkārt, svarīgi ir tas, vai izdosies izaudzēt ražu, lai pabarotu savu ģimeni.

Lielākā problēma ar internetu, manuprāt, ir tajā, ka mēs tajā pavadām lielāko daļu sava brīvā laika. Ja tiešām ir kaut kas svarīgs darāms un ir zināms mērķis, ko vēlies sasniegt, lietojot internetā pieejamo informāciju vai servisus, tad tā, varbūt, ir cita lieta, bet, ja internetā pavadi veselu dienu, skatoties muļķīgus youtube video, tad tur, manuprāt komentāri ir lieki. Vai ievērojāt, ka iepriekšējā teikumā lietoju vārdu “internetā”? Ja nē, tad tas varbūt ir apliecinājums tam, cik absurdi, bet mūsdienās jau pierasti, skan šie vārdi – “internetā”, “internetam”, “internetu” utt. Ja citi te sūkstās, ka kāds kā informācijas avotu norāda “Flickr” vai “Google”, tad ko lai saka par informācijas avotu “Internets”? Būtībā ir arī cilvēki, kuri internetā pat dzīvo savu otro dzīvi. Viņi veido savu tēlu un uztraucas par to, kā viņus uztvers citi interneta iedzīvotāji. Un līdzīgi kā īstajā dzīvē, tāpat arī internetā cilvēki ne vienmēr var noslēpt savus pagātnes rēgus, piemēram, Marta Krivade esot skaistākā meitene blogsfērā. Ko tagad padarīsi? Izlietu ūdeni nesasmelsi, publicētu informāciju nesavāksi. Nesen tviterī redzēju, ka kāds cilvēks bija ik pēc pusstundas iefavorītojis kādu video un tā kādas 6 stundas no vietas. “Lieliski” iztērēts laiks, es nodomāju. Pats jau es arī neesmu bez grēka un citreiz to vien daru, kā dirnu pie datora, skatoties muļķīgus video, tomēr viena lieta, ko es tiešām nespēju saprast ir datorspēļu spēlēšana, tā man liekas vistīrākā laika nosišana. Kāds varbūt apgalvos pretējo, argumentēs ar intelektu attīstošām spēlēm, bet ne jau tās ir tās, kuras spēlē lielākā daļa cilvēku. Varbūt atkarība? Varbūt internets arī ir tikai atkarība? Bet pietiks pārdomu, gan jau visi to tāpat apzinās.

Atgriežoties pie raksta tēmas par interneta nelietošanu, nevarētu teikt, ka šī atteikšanās manā gadījumā bija labprātīga, jo internets man vienkārši nebija pieejams. Patiesībā lielāko laika daļu nebija pieejams pat mobilo sakaru pārklājums. Tomēr tā kā mērķis nebija piespiest sevi atteikties, jo ar gribasspēku man viss ir kārtībā (vismaz gribētos tā domāt), drīzāk pamēģināt kā tas ir – dzīvot tikai reālajā pasaulē, tad domāju, ka eksperiments ir izdevies, un to, ko vēlējos, esmu sev noskaidrojis. Vai vēl kāds vēlas pamēģināt dzīvot nedēļu bez interneta? Varētu uzlikt savā blogā zīmīti – “tik un tik dienas bez interneta”. Bet pag? Atkal jau es runāju par savu otro dzīvi internetā, un zīmīti, ko izlikšu citiem interneta iedzīvotājiem.

No responses yet

12 dienas aiz polārā loka jeb ceļojums uz Zviedrijas ziemeļiem

Nedaudz vairāk kā pirms diviem mēnešiem bijām devušies ceļojumā uz pašiem Zviedrijas ziemeļiem. Mērķis – noiet daļu no slavenās Zviedrijas dabas takas Kungsleden un uzkāpt augstākajā Zviedrijas kalnā – Kebnekaise. Kopumā ceļojums ilga 12 dienas, no kurām 9 tika aizvadītas ārpus mūsdienu civilizācijas – bez ceļiem, apdzīvotām vietām un lielākoties arī bez mobilo sakaru pārklājuma. Ceļojuma rezultāts beidzot ir tapis pieejams video formātā, ko varat noskatīties zemāk. Uz līdzpaņemto mantu svaru tika spēcīgi taupīts, tāpēc nekāds statīvs vai ārējais mikrofons līdzi ņemts netika. Nu ok, ārējā mikrofona nemaz nebija un labi vēl, ka laicīgi tika sagādāta kompakta kamera filmēšanai (Olympus E-P1) ar vairākām baterijām un atmiņas kartēm. Skatieties video un, lūdzu, izsakiet arī konstruktīvu kritiku vai komentārus par video tehnisko pusi, jo ir doma kaut ko tādu veidot arī nākotnē. Jāatzīst, ka šis ir pirmais veikums video pasaulē, tāpēc daudzi trūkumi jau ir pašu pamanīti un, protams, iegūta neatsverama praktiskā pieredze.

Kungsleden and Kebnekaise from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Continue Reading »

14 responses so far

Epopeja ar Swedbank

Aug 09 2010 — 101 things in 1001 days, Life

Esmu Swedbank klients jau kopš 2000. gada, kad viņi, toreiz vēl zem nosaukuma Hansabank, mani savervēja ar bezmaksas vidusskolas absolventu komplektu. Visus šos gadus esmu bijis viņu uzticīgs klients. Jā, bija šis tas, kas viņiem piekliboja, reizēm depozītu procenti bija zemāki nekā citviet, bet neba tas bija man galvenais uzticības izrādīšanas iemesls. Mans galvenais arguments bija ērta un plaša pakalpojumu klāsta nodrošināta internetbankā, ko viņi arī godam darīja. Varbūt tāpēc mani arī piemeklēja šī liksta, jo cik gan ilgi viss varēja notikt bez vērā ņemamām ķibelēm.

Continue Reading »

3 responses so far