Archive for the 'Other' category

CeBIT 2010

Mar 08 2010 — Other

Pagājusī nedēļa pagāja diezgan klusi, jo apmeklēju pasaulē lielāko ikgadējo datortehnoloģiju izstādi Hannoverē CeBIT 2010. Tās apmērus ir grūti aprakstīt, bet, lai radītu priekšstatu, iedomājieties Skonto halli un tad pareiziniet to ar 50. Izstādes teritorijā pat bija divas autobusu līnijas, lai būtu vieglāk pārvietoties no halles uz halli. Pilsētā izstādes laikā pat ir speciāla vilcienu līnija, kas kursē no Lidostas līdz Messe (CeBIT norises vieta). Turklāt pilsētā ir vairākas metro līnijas, kurās kursē divi metro, piemēram, 8 un 18, bet 18 vai 8 (īsti neatceros kurš) kursē tikai tad, kad Messe notiek izstādes.

Lai arī izstāde tiek pozicionēta kā starptautiska, ļoti sarūgtināja pārmērīgi lielais informācijas daudzums, kas pieejams tikai vācu valodā. Piemēram, Webcietey zonā, kur noritēja daudz interesantas diskusijas par sociālajiem tīkliem, vairāk nekā puse no diskusijām un runām bija vācu valodā. Arī liela daļa izdales materiālu bija pieejami tikai vāciski, kas savā ziņā raksturo ne tikai norises vietu, bet arī Vācijas tirgus apmērus.

Šajās piecās dienās cilvēks vienkārši fiziski nevar pilnvērtīgi apskatīt visu, tāpēc, protams, nācās izvēlēties zināmas prioritātes. Tā kā atrados šajā izstādē darba vajadzībās, tad prioritāte protams tika dota darbam, kas saistīts ar knowledge management, enteprise search technologies, dažādi Microsoft rīki un citas lietas, tomēr sanāca laiku atvēlēt arī kaut kam, kas tuvs sirdij, bet nav tieši saistīts ar darbu.

Spilgtākais, kas palicis atmiņā un kas spiedās ārā pa visām varītēm bija 3D monitori, kurus var lietot bez brillēm, skārienjūtīgie galdi (tai skaitā Microsoft Surface pa 11000 EUR un PQ Labs variants pa 5000 EUR), cloud computing un citas lietas. Nenoliedzami uzsvars bija arī uz visa veida mobilajām iekārtām. 3D monitori, kurus var lietot bez brillēm, darbojas uz prizmas principa un tos vislabāk ir vērot no aptuveni 4m attāluma un tie tik tiešām strādā, gluži kā Avatar vai kāda cita 3D filma, tikai nav vajadzīgas 3D brilles.

Paralēli izstādēm un mazākām diskusijām un runām hallēs, centrālajā konferenču ēkā runāja svarīgi cilvēki. Tas notika katru dienu laikā no 10:00 – 13:00 un viens cilvēks parasti uzstājās pusstundu. Daļa no šīm runām bija patiesi interesantas, bet daļa bija diezgan vienmuļas, tomēr bija iespēja klātienē sastapt un dzirdēt tādu populāru un izcilu rīku veidotājus kā Stewart Butterfield (flickr.com), Kevin Eyres (linkedin), Russ Shaw (skype), Conrad Wolfram (wolfram) un citus. Conrad Wolfram bija viens no visinteliģentākajiem cilvēkiem un diskusiju sesijā, kurā viņš piedalījās, varēja just, ka viņš tiešām ne tikai saprot, bet arī domā, ko saka. Tomēr visinteresantākā runa, manuprāt, bija Dr. Zvi Schreiber stāsts par to, kā radies, attīstijies un pirms divām dienām bankrotējis viņa uzņēmums Ghost Cloud Computing. Diezgan ironiski, jo tas noticis tieši pirms CeBIT, tomēr viņš piekritis sniegt jau laicīgi izziņoto runu un varējis tajā runāt daudz atklātāk nekā tad, ja viņa uzņēmums vēl turpinātu pastāvēt. Bankrota iemesls bija tāds, ka viņi izstrādāja savu rīku, lietojot Amazon Web Services, no kā tika īrēta serveru vieta utt., tomēr kopš Google paziņoja, ka piedāvā uz servera vienu megabaitu par 0.025 centiem gadā, bet tai pat laikā Ghost pērk vienu megabaitu no Amazon Web Services par 0.15 centiem, bija skaidrs, ka uzņēmums ilgi vairs nevarēs pastāvēt. Diezgan primitīvā veidā Google izspieda Ghost no tirgus.

Tādi ir mani īsie iespaidi par CeBIT. Diezgan interesants bija fakts, ka pirms ieejas CeBIT 2010 tika reklamēts jau CeBIT 2011, bet visur pilsētā bija redzamas COMPUTEX Taipei savā ziņā konkurējošās izstādes reklāmas.

No responses yet

More (īsfilma)

Feb 20 2010 — Movies, Other

Viena no visu laiku vislabāk novērtētajām īsfilmām ir Mark Osborne 1998. gada īsfilma More. Filma tika veidota 9 mēnešus, bet tajā sešās minūtēs tiek parādīts tas, cik ļoti cilvēks (attēlots kā mistisks radījums) dzīves laikā var izmainīties. Filma parāda to, ka, kaut ko iegūstot, mēs kaut ko arī zaudējam un to, ka, lai arī cik ļoti vēlētos, mēs nekad vairs nevarēsim atgriezt sevī bērnības sajūtas un labo pasaules uztveri.

Skatāmies īsfilmu, kurai fonā skan lieliski piemeklētā New Order dziesma Elegia no 1985. gada albuma Low-life:

http://en.wikipedia.org/wiki/More_(1998_film)

http://www.imdb.com/title/tt0188913/

No responses yet

Kur mukt, kad nevari vairs atdot parādus?

Feb 17 2010 — Other

Lai arī pagaidām ar kreditoriem man problēmu nav bijis, ne reizi vien esmu iedomājies, ko es darītu, ja nevarētu vairs atmaksāt aizdevumus un vēlētos pazust no kreditoru redzesloka. Iedomāsimies situāciju, ka mans kredītā iegādātais dzīvoklis ir zaudējis savu vērtību tik tālu, ka vairs nespēj nosegt manas kredītsaistības. Nē, patiesībā te pat nav nekas jāiedomājas, jo tā jau ir realitāte – lai arī neiegādājos savu dzīvokli pašos augstākajos “ziedu laikos”, bet brītiņu pirms tam, tāpat tas vairs nav tik vērtīgs, lai nosegtu manas kredītsaistības. Teorētiski banka varētu jebkurā brīdī veikt atkārtotu īpašuma novērtēšanu un paziņot par to, ka mans dzīvoklis vairs nesedz manas kredītsaistības, un likt man atmaksāt starpību. Tas, protams, tā nenotiks, kamēr vien es godīgi maksāšu ikmēneša kredītmaksājumu, jo šādas bankas rīcības gadījumā sāktos absolūts haoss. Tā pamatā būtu fakts, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas vienkārši nespētu šo starpību samaksāt un banka būtu spiesta atņemt viņiem šo dzīvokli, pārdot par esošo tirgus vērtību, bet aizņēmējs vēl joprojām paliktu parādā bankai starpību. Psiholoģiski ko tādu būtu ļoti grūti pārdzīvot, daudz grūtāk nekā esošo apziņu, ka dzīvoklis vairs nav vērts to, cik esat parādā bankai, jo jūs vismaz tajā dzīvojat un, lai arī ieķīlāts, tas pieder jums. Protams, grūtības būtu ne tikai psiholoģiskas, bet arī praktiskas, jo banka ar tiesas palīdzību regulāri no jūsu mēnešalgas atskaitītu daļu naudas parāda dzēšanai.

Un te nu kā risinājums nāk jau pieminētais bēgšanas plāns – aizbēgt uz kādu tik tālu valsti, kur Latvijas (būsim atklāti – Skandināvijas) bankām nagi klāt nesniedzas, un dzīvot tur aizmirstot par Latvijā esošo parādu. Man nez kāpēc ar šādu valsti vienmēr ir asociējusies Taizeme – tā likās pietiekoši tālu, lai garie banķieru nagi līdz manīm nesniegtos, kā arī tur ir pietiekoši lēta dzīvošana, esmu dzirdējis, ka vesela vista maksā tikai 1$. Protams, nebiju par šādu variantu nekad domājis nopietni, bet bieži biju jokojis, ka ja nu būs galīgas sprukas, tad neatliks nekas cits, kā doties uz Taizemi. Uz ko mana kolēģe smejoties teica: “Jā, drausmīgākais, kas ar cilvēku var notikt, ir tas, ka viņam jāpārvācas uz dzīvi uz Taizemi…”

Bet re kā Īrijā cilvēki, kas ieslīguši dziļā parādu slogā, par bēgšanas valsti izvēlas Latviju. Laikam viņiem Latvija asociējas ar kaut ko ļoti tālu un neaizsniedzamu, kur ir pietiekoši lēta dzīvošana, lai būtu vērts uz turieni doties un slēpties no kreditoriem. Jāsaka, ka šis ir ļoti interesants pavērsiens, un varam redzēt cik dzīvē viss ir relatīvs. Nez kur muktu taizemietis, ja būtu ieslīdzis augstāk aprakstītajā problēmā?

5 responses so far

Chin-ups

Aug 08 2009 — Other, Zviedrija

Biju dzirdējis par sportošanu pilsētvidē un redzējis parkour video, tomēr nezināju, ka priekšgājēji šādām izdarībām patiesībā ir tā sauktie  chinners. Chinners ir cilvēku grupa, kas nodarbojas ar chin-up, lai uztrenētu vienu konkrētu muskuļu grupu, turklāt dara to pilsētvidē visneparastākajos veidos. Un izrādās, ka šogad Stokholmas Ung08 festivāla ietvaros būs arī čempionāts šajā nodarbē. Tas norisināsies pašā pilsētas centrā Kungsträdgården no 11. līdz 15. augustam, tā kā, ja sanāk būt Stokholmā, noteikti iesaku piekāpt un pavērot – tam jābūt interesanti.

Uzzināju par to pavisam nejauši – pa Zviedrijas MTV visu laiku tika reklamēta 100% sportošana ar visai atraktīvu video. Sākumā domāju, ka interesantā veidā tiek reklamēts kāds sporta klubs, tomēr mēģinot atrast šo video internetā, atradu patieso informāciju, ka pati pilsēta ir viens liels sporta klubs :)

Video var redzēt kā paši chinneri stāsta par to, kas ir tas, ar ko viņi nodarbojas. Video ir zviedru valodā, bet ar angļu subtitriem:

Viena no acij baudāmākajām lietām man šķita mad-up, kad treniņš sevī ietver īpašu risku, piemēram, pievilkties, karājoties virs metro eskalatora.

Info par čempionātu var atrast festivāla mājaslapā vai www.hundraprocent.com.

One response so far

Auksts aliņš

Aug 01 2009 — Other

Vai jums ir gadījies ielikt saldētavā aliņu, lai atdzesētu, bet atcerēties par to tikai pēc pāris dienām? Nu tad ziniet, man tā gadījās :) Izņemot to ārā, tas, protams, bija sasalis vienā lielā ledus klucī un, lai to iztukšotu, atstāju to nedaudz atlaisties. Tomēr tas ātri vien spēcīgi norasoja, tāpēc nedaudz paspēlēties ar fotokameru un nobildēt to, jo tas tiešām izskatījās ļoti kārdinoši tveicīgā vasaras dienā.

Cold beer (actually frozen) made by Aldaris

Starp citu, vai jums ir zināms, kā alus mainās pēc sasaldēšanas? Jo pēc izdzertās alus pudeles, nākamajā dienā vēders jutās ļoti jocīgi, tomēr iespējams, ka pie vainas bija arī kas cits.

5 responses so far