Archive for the 'Other' category

Falafel

Apr 29 2010 — Other, Zviedrija

Falafel ir tāds interesants ēdiens, kas pagatavots no chickpeas. Es pat īsti nezināju, kā tos sauc latviski, tāpēc nācās paguglēt, lai noskaidrotu, ka tie ir turku zirņi jeb saukti arī par aunuzirņiem. Katrā gadījumā nav tik ļoti svarīgi, kas tie ir par zvēriem, cik tas, ka jau labu laiku ejot garām iestādījumam, kas saucas Falafelkungen, vienmēr biju gribējis iegriezties un pamēģināt, kā tad tie īsti garšo, diemžēl nekad tā īsti tas nebija izdevies.

Cēlušies Ēģiptē, tagad tie daudzviet pasaulē, un arī te, Stokholmā, ir tādā pat cieņā un statusā kā McDonald’s fast food. Jebkurā gadījumā manis minētais iestādījums atrodas tieši blakus McDonald’s, tam, kas pašā Odenplan promenādes sirdī. Tad nu beidzot arī mēs iepriekšējā nedēļas nogalē pēc kārtīgāka velobrauciena izlēmām piestāt un ieturēties ar kārtīgu “Falafel meal”. Viss kā jau īstam fast food pienākas – frī kartupelīši, gāzētais dzēriens (šajā gadījumā Pepsi nevis CocaCola), nu un arī falafel iekš kebabam līdzīgas maizes. Šis ēdiens patiesībā pat sanāk veģetārs, jo pagatavots no dārzeņiem, tāpēc nav vajadzības lietot uzturā samaltus vistu pārpalikumus. Nenoliegšu, ka tajā brīdī pēc krustu šķērsu izbraukātas pilsētas, tas likās vairāk nekā garšīgs, lai arī ikdienā neesmu nekāds fast food cienītājs. Garšoja kā jau viss eļļā vārītais. Jā, arī velosezona beidzot ir atklāta, pašam nedaudz kauns, ka tik vēlu, bet bija šādas tādas problēmas ar veloriepām, kuras nu veiksmīgi ir atrisinātas.

No responses yet

Martā Latvijā atklāta marihuānas audzētava – lielākā Baltijā

Apr 08 2010 — Other

Lasīju šo virsrakstu un smaidīju, skan kā uz kāda jauna tirdzniecības centra atklāšanu. Tālāk vēl varēja ierakstīt, ka līdz pat Jāņiem piedāvās iepazīšanās cenas un neticamas atlaides. Patiesībā šis būtu lielisks virsraksts potenciālai ziņai iekš patiesi.lv.

No responses yet

Fotoreportāža: Viena diena mazajā HES

Apr 06 2010 — Other, Photo

Gandrīz visa saražotā elektroenerģija Latvijā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus – vēju un ūdeni, jo savu resursu, no kā būtu vērts ražot elektrību, piemēram, akmeņogļu, mums vienkārši nav. Lielākā daļa saražotās elektrības nāk tieši no HES jeb hidroelektrostacijām. Viena no lielajām ir Pļaviņu HES, kura ir ne tikai lielākā HES Latvijā, bet arī viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā. Tās jauda ir 868.5 MW un gadā tā vidēji saražo 1.5 GW elektrības.

Tomēr pēdējās desmitgades laikā arvien vairāk tika celtas tieši mazās HES, kuras Latvijā ir jau veselas 73. Dodoties ekskursijā uz lielo Pļaviņu HES, varam redzēt, ka tur darbojas vesela komanda ar cilvēkiem, tajā mūs izvadā pa daudz un dažādām telpā, rāda daudz un dažādas iekārtas, kas piedalās enerģijas ražošanas procesā, bet kā ir ar mazajām HES – vai viņas aprūpi neprasa? Lai to noskaidrotu, devos līdzi Paulam – cilvēkam, kurš ir atbildīgs par vienu no šādām hidroelektrostacijām.

Continue Reading »

5 responses so far

Teātra izrāde “Ja mana sieva uzzinās…”

Apr 02 2010 — 101 things in 1001 days, Other

Vakardien kopā ar draugiem apmeklēju Ray Cooney teātra izrādi Ja mana sieva uzzinās…. Izrādi spēlē Dailes teātrī Dž.Dž.Džilindžera režijas izpildījumā. Nebiju bijis uz teātri labu laiku, patiesībā šī bija tikai trešā nopietnā teātra izrāde manā dzīvē. Pirmā bija vēl skolas laikā apmeklētā, Valmieras teātrī uzvestā izrāde Vilkate. Nezinu vai nebiju vēl pietiekami izaudzis vai vienkārši nepaveicās ar izrādi, bet kopš tās reizes mani teātris vairs tik ļoti nesaistīja. Nesen gan biju aizgājis uz Alu cilvēku, bet uztvēru to vairāk kā savādāku teātri, katrā gadījumā necerēju neko tādu sagaidīt Dailes teātrī. Tomēr acīmredzot biju kļūdījies, jo šī teātra izrāde bija lieliska un mainīja manus iesīkstējušos uzskatus par to.

Luga nav nemaz tik jauna, tā uzrakstīta vēl tālajā 1991. gadā, kad atzīta par labāko gada komēdiju. Oriģinālvalodā nosaukums skan Out of Order, kas arī diezgan precīzi raksturo uz skatuves notiekošo. Tā ir tipiska situāciju komēdija, kura arvien vairāk ierauj skatītāju negaidītu un mulsinošu situāciju virpulī. Ja pirmajā cēlienā es vēl mēģināju sekot līdzi lugas sižetam, tad otrajā sapratu, ka par to vienkārši jāaizmirst un jābauda smieklīgie brīži kā atsevišķu joku gūzma. Lugai nav mācības, nav dziļās domas, kura būtu jāizloba, tā vienkārši ir jābauda kādas saspringtas darba dienas vakarā, lai aizmirstu par ikdienas problēmām un vienkārši draugu lokā izsmietos. Kā minēts Dailes teātra mājaslapā, tad īgņām un intelektuāļiem skatīties nav ieteicams, bet tas nebūt nav tiesa, vienkārši šo īgnumu un intelektuālismu ir jāatstāj aiz teātra durvīm.

Viss lugas sižets noris kādā viesnīcas istabā, bet lugas dinamiku tas nebūt nemazina, patiesībā, aktieru tēlojums ir tik labs, ka tu izdzīvo arī visu notiekošo ārpus istabas sienām. Režisoram ir izdevies padarīt šo tipiski anglisko komēdiju tīkamu arī latviešu gaumei, iepinot tur neskaitāmus jokus no Latvijas politiskās skatuves un ikdienas. Lugā parādās Ingmāra Līdakas izsauciens “Aizver muti”, Borowa MC latgaliskais dziedāšanas stils un citas neskaitāmas detaļas, kuras nevēlos jums atklāt, lai nemazinātu prieku un pārsteigumu, nonākot pašiem skatītāju solā.

Nenoliedzami laba bija visu aktieru spēle, bet īpaši man patika Intara Rešetina un Arta Robežnieka tēlojums. Uzvedums nav jauns, tas pirmizrādi piedzīvojis jau 2009. gada 24. septembrī, bet tas nozīmē, ka aktieri lugu jau ir diezgan atstrādājuši un, ja vēl neesat paspējuši to noskatīties, tad varu ieteikt to noteikti izdarīt.

Šī bija arī mana lieta #46 no 101 lietu saraksta.

No responses yet

“Bomži” rūpējas par “zaļu” vidi

Apr 01 2010 — Other

Bomži jeb bezpajumtnieki mēdz iedalīties dažādās kategorijās – ļaunie un labie, agresīvie un mierīgie, kārtīgie un nekārtīgie. Katram, iespējams, ir sava pieredze ar šo sabiedrības slāni, katram pret viņiem ir savādāka attieksme, tomēr ir viena liela iezīme, kas raksturīga lielākajai daļai no viņiem un to mēs redzam gandrīz katru reizi, kad ieraugām bezpajumtnieku. Patiesībā tieši pēc šīs uzvedības iezīmes mēs visbiežāk atpazīstam bezpajumtniekus. Tā ir pudeļu jeb tukšās taras vākšana. Viņi izvilks to no atkritumu konteineriem, viņi atradīs to krūmos un mežos, un visbeidzot viņi atradīs to arī tavos nešķirotajos (ja nu gadījumā tu vēl tos nešķiro) atkritumos.

Jā, reizēm viņi izvanda atkritumu tvertnes un pēcāk atkritumi mētājas pa zemi, bet ir dzirdēti gadījumi, kad pēc aizrādījuma viņi saka: “Neuztraucies, saimniek! Viss būs kārtībā…” un tik tiešām, pēc pusstundas pa zemi izklātie atkritumi atkal atrodas konteinerā, un pats galvenais tajos vairs nav nevienas nodošanai derīgas pudeles. Vai tā nav rūpēšanās par “zaļu” vidi? Manuprāt, viņi sastāda vismaz 80% no visas nodotās taras. Pārējie varētu būt alus mīlētāji, kuri reizi gadā sakrāj padsmit kastes ar tukšām alus pudelēm un aizved tās nodot uz, piemēram, Piebalgas alus darītavas Rīgas pārstāvniecību, kas atrodas Jelgavas ielā 61a. Vai dzirdējāt, cik tas sarežģīti skan: “Sakrāt alus pudeles un vest kaut kur uz Jelgavas ielu?”  Tieši tāpēc arī cilvēki nevēlas nodot tukšo taru. Citās valstīs, kā, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā, taras nodošanas automāti ir sastopami gandrīz katrā puslīdz lielā veikalā. Taras nodošanu regulē taras nodošanas likums. Pateicoties tik ērtai nodošanai (vienkārši jāsastumj automātā, kurš pēc tam izdrukā čeku, ar kuru kasē iespējams saņemt atlaidi no pirkuma) atgrieztās taras rādītājs pārsniedzis 80%.

Diemžēl dažas no valstīm, piemēram, Zviedrija, ir pārgājušas no atkārtoti uzpildāmām plastmasas pudelēm uz vienreizējām plastmasas pudelēm, kas varbūt palīdz šķirot atkritumus, tomēr nemazina saražotā plastmasa daudzumu pasaulē. Pretstatā Zviedrijai, Vācijā apritē ir arī atkārtoti uzpildāmās plastmasas pudeles, kuras var atpazīt pēc tā, ka viņas ir veidotas no biezāka plastmasa un parasti ir no lietošanas jau apskrāpētas. Pamēģiniet nopirkt Coca Cola Vācijā un pārliecinieties par to paši.

Šī ir tikai viena monētas puse un iespējams tā mazākā, tāpēc nevajag komentāros rakstīt visu ļauno, ko bezpajumtnieki nodara, paliksim pie tā, ka viņi dara arī kaut ko labu.

3 responses so far