Noskatījies filmu 127 Hours, jutos nedaudz vīlies. Ne tāpēc, ka būtu pievīlis režisora darbs vai aktieru tēlojumus, nē, patiesībā gluži otrādi – filma bija meistarīgi uzfilmēta, ar lielisku mūziku un montāžu, ko es tik tiešām spēju novērtēt. Filma vienkārši nesniedza man nekā jauna. Es to salīdzinātu ar jebkuru I Shouldn’t Be Alive sēriju, jo tā vienkārši bija kā jebkura no šī raidījuma sērijām. Arī tās ir balstītas uz patiesiem notikumiem, arī tajās šie notikumi tiek reproducēti, balstoties uz galveno varoņu stāstīto, arī tajās galvenajiem varoņiem ir jāpārvar gan fiziskas, gan psiholoģiskas sāpes, arī tajās skatītājam tiek pateikts precīzi cik ilgi tad šīs mocības galvenajam varonim vilksies. Vienīgais ar ko šī filma atšķīrās bija tas, ka tā bija tehniski profesionāli veidota filma (aktieru tēlojums, režisora darbs, gaismas utt.), bet tas arī viss. Atstājot to visu pie malas, es vēl joprojām iesaku jums noskatīties šo filmu, jo tā nav slikta, un, ja neesat redzējuši neko no I Shouldn’t Be Alive, tad varbūt pat spēs atklāt jums ko jaunu.

Filmas notikumi norit Blue John kanjonā, Jūtas štatā. Filmā ir tikai viens galvenais varonis, kurš vienatnē dodas uz šo kanjonu un tiek tajā iesprostots. Šajā brīdī sākas filma, kuras nosaukums ir “127 studas”. Grūti pateikt kaut ko vairāk, neiekļaujot spoilerus, bet par maz ir teikts, ka pats filmas nosaukums ir viens liels spoileris.

Lieku filmai 7 no 10.

Tā kā milezs vietā uzdeva jautājumu par to, kur palikuši jauni ieraksti, centīšos uz to atbildēt, lai nezaudētu daļu savu pastāvīgo lasītāju. Jaunie ieraksti krājas melnrakstu mapē un gaida, kad viņus kāds pabeigs un nopublicēs. Jāatzīst, ka pēdējā laikā esmu padevies slinkumā un tik tiešām neko jaunu uzrakstījis neesmu. Kopš pēdējā ieraksta pagājis precīzi mēnesis. Saka, ka, tā kā gadu iesāksi, tā arī pavadīsi, bet neesmu māņticīgs un tam neticu. Starp citu, runājot par māņticību, man te visi pazīstamie rumāņi sacēluši haju par to, ka Rumānijā grasās ar nodokli aplikt raganas jeb nākotnes pareģotājus. Tur esot daudz tādu čigāni, kas nodarbojoties ar šo biznesu, dzīvojot milzīgās villās un… nemaksājot nodokļus. Man pazīstamie rumāņi, protams, ir “par” tāda nodokļa ieviešanu. Interesanta tēma, ko apspriest pie pusdienu galda, vismaz kaut kas atšķirīgs no ierastajiem laikapstākļiem, kas zviedriem tik ļoti iet pie sirds. Savukārt, runājot par laikapstākļiem, pēdējo nedēļu Stokholmā ir bijis nedaudz plusos un vairāk nekā puse no sniega nu ir nokususi un trotuārus klāj sniega laikā izkaisītās šķembas. Šorīt atkal nedaudz uzsala, tikai daži grādi zem nulles, līdz ar to perfekti laikapstākļi velobraukšanai, kura te neapstājas ne mirkli.

Biju plānojis, ka ziemas periods man pašam būs mierīgāks un varēšu to vairāk veltīt savam appasaules filmu projektam, tomēr tā gluži nesanāca. Nevajag mani pārprast, neesmu tam atmetis ar roku, vienkārši tas virzīsies uz priekšu nedaudz lēnāk kā ierasts. Gada sākums šoreiz vairāk tika veltīts ceļošanai, precīzāk būtu teikt – ceļošanas plānošanai. Ja līdz šim tika ceļots braukts uz vietām, kur var nokļūt lētāk, tad šogad izdomājām pamainīt šo nostāju un mēģināt doties uz vietām, kur no sirds kārojam pabūt.

No praktiskās puses darījām tā:

• viens pēc otra (lai neatkārtotos) nosaucām ceļojumus, kurus vēlētos šajā gadā piedzīvot
• katrs sarindoja savus ceļojumus no 1-10 (kur 10 tiek dots viskārotākajam ceļojumam)
• katrs sarindoja otra ceļojumus no 1-10 pēc tāda paša principa
• rezultātā saskaitījām visiem ceļojumiem kopējos punktus un sarindojam tos dilstošā secībā
• tad ņēmām sevi “realitātes rokās” un skatījāmies, kurus no tabulas augšgalā esošajiem ceļojumiem varētu reāli paveikt

Pēc šāda principa arī zinām, ka ceļojumi būs tādi, kādus abi vēlamies nevis otra uzspiesti. Un ar ceļojumu nevajag saprast tikai konkrētu pilsētu/valsti, tas var būt jebkas – “noiet svētceļojumu”, “redzēt polārblāzmu”, “nirt koraļļu jūrā” vai “nobraukt ar velosipēdu konkrētu maršrutu”. Redzēs kas no tā visa sanāks. Jau šobrīd var redzēt, ka ir tādi ceļojumi, kurus visdrīzāk šogad neizdosies īstenot, bet mēs vismaz būsim centušies. Un ir labi apzināties, ka tu centies darīt to, ko tu tik tiešām vēlies, nevis to, kas tev dzīvē iekritis darāms.

Jauns gads – jaunas ieceres!