Archive for septembris, 2010

Vismaz nedēļu bez interneta

Sep 30 2010 — 101 things in 1001 days, IT, Life

Sanāca ar vienu ceļojumu pieveikt vairākas lietas savā 101 lietas sarakstā – noiet Kungsleden dabas taku (vismaz daļu), pabūt aiz polārā loka, kā arī pavadīt vismaz nedēļu bez interneta. Par ceļojumu aiz Ziemeļu polārā loka jau rakstīju, tagad uzrakstīšu arī par interneta neesamību, drīzāk tā būs tāda kā maza atskaite jeb ķeksītis, ka tas ir padarīts. Tas, protams, nav nekas graujošs un tehniski vai morāli sarežģīts, daži varbūt to pielīdzinās aiziešanai uz veikalu pēc piena, bet es tomēr gribēju pamēģināt – kā tas ir dzīvot nošķirtam no informācijas plūsmas, jo kā avīzes drukātā formā nelasu un arī TV neskatos nu jau 4 gadus. Tā kā darbs man ir saistīts ar IT, tad ikdienā no interneta izvairīties nesanāk. Vienīgā iespēja bija īstenot šo ieceri atvaļinājuma laikā, kā tas arī tika izdarīts. Un jāsaka, ka tas bija lieliski. Es, protams, negribētu dzīvot tā visu dzīvi, bet brīžiem tāda atslodze ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Ja jāsaka godīgi, tad visu 12 dienu laikā neizjutu interneta trūkumu ne mirkli. Ceļojums bija izvērties tik aizrautīgs un interesants, ka ne brīdi pat neiedomājos, kā būtu bijis, ja brīnišķīgajā kalnu ieskautajā ielejā būtu bijis internets. Laikam jau ir tā, ka, ja esi aizņemts ar vienu lietu, tad par citām lietām nemaz nedomā. Pamanīju arī, ka ceļojuma laikā mana domāšana no globālas bija pārmainījusies uz lokālu. Ceļojuma laikā es lielākoties domāju par apkārt esošajiem, skaistajiem dabasskatiem, domāju par to, kur likt kāju, lai nepakluptu, domāju par to, cik bieži ņemt dzeramo ūdeni, lai pietiktu līdz nākamajai uzpildei, kā arī kur uzsliet telti nakšņošanai. Šādi pavadot nedaudz vairāk kā nedēļu, varbūt vismaz daļēji sapratu, kāda ir pasaules uztver cilvēkiem Mjanmā vai Indijas nomaļākās vietās – viņi dzīvo sev, dabai un šodienai, viņus īsti neinteresē, kas notiek pārējā pasaulē, viņus neinteresē, vai pasaulē ir globālā sasilšana vai nē, vai vēlēšanās uzvarēs viņa mīļākā partija vai Laimes Lācis, tas viss ir sīkums, svarīgs ir tas, kas viņiem tajā brīdī ir apkārt, svarīgi ir tas, vai izdosies izaudzēt ražu, lai pabarotu savu ģimeni.

Lielākā problēma ar internetu, manuprāt, ir tajā, ka mēs tajā pavadām lielāko daļu sava brīvā laika. Ja tiešām ir kaut kas svarīgs darāms un ir zināms mērķis, ko vēlies sasniegt, lietojot internetā pieejamo informāciju vai servisus, tad tā, varbūt, ir cita lieta, bet, ja internetā pavadi veselu dienu, skatoties muļķīgus youtube video, tad tur, manuprāt komentāri ir lieki. Vai ievērojāt, ka iepriekšējā teikumā lietoju vārdu “internetā”? Ja nē, tad tas varbūt ir apliecinājums tam, cik absurdi, bet mūsdienās jau pierasti, skan šie vārdi – “internetā”, “internetam”, “internetu” utt. Ja citi te sūkstās, ka kāds kā informācijas avotu norāda “Flickr” vai “Google”, tad ko lai saka par informācijas avotu “Internets”? Būtībā ir arī cilvēki, kuri internetā pat dzīvo savu otro dzīvi. Viņi veido savu tēlu un uztraucas par to, kā viņus uztvers citi interneta iedzīvotāji. Un līdzīgi kā īstajā dzīvē, tāpat arī internetā cilvēki ne vienmēr var noslēpt savus pagātnes rēgus, piemēram, Marta Krivade esot skaistākā meitene blogsfērā. Ko tagad padarīsi? Izlietu ūdeni nesasmelsi, publicētu informāciju nesavāksi. Nesen tviterī redzēju, ka kāds cilvēks bija ik pēc pusstundas iefavorītojis kādu video un tā kādas 6 stundas no vietas. “Lieliski” iztērēts laiks, es nodomāju. Pats jau es arī neesmu bez grēka un citreiz to vien daru, kā dirnu pie datora, skatoties muļķīgus video, tomēr viena lieta, ko es tiešām nespēju saprast ir datorspēļu spēlēšana, tā man liekas vistīrākā laika nosišana. Kāds varbūt apgalvos pretējo, argumentēs ar intelektu attīstošām spēlēm, bet ne jau tās ir tās, kuras spēlē lielākā daļa cilvēku. Varbūt atkarība? Varbūt internets arī ir tikai atkarība? Bet pietiks pārdomu, gan jau visi to tāpat apzinās.

Atgriežoties pie raksta tēmas par interneta nelietošanu, nevarētu teikt, ka šī atteikšanās manā gadījumā bija labprātīga, jo internets man vienkārši nebija pieejams. Patiesībā lielāko laika daļu nebija pieejams pat mobilo sakaru pārklājums. Tomēr tā kā mērķis nebija piespiest sevi atteikties, jo ar gribasspēku man viss ir kārtībā (vismaz gribētos tā domāt), drīzāk pamēģināt kā tas ir – dzīvot tikai reālajā pasaulē, tad domāju, ka eksperiments ir izdevies, un to, ko vēlējos, esmu sev noskaidrojis. Vai vēl kāds vēlas pamēģināt dzīvot nedēļu bez interneta? Varētu uzlikt savā blogā zīmīti – “tik un tik dienas bez interneta”. Bet pag? Atkal jau es runāju par savu otro dzīvi internetā, un zīmīti, ko izlikšu citiem interneta iedzīvotājiem.

No responses yet

12 dienas aiz polārā loka jeb ceļojums uz Zviedrijas ziemeļiem

Nedaudz vairāk kā pirms diviem mēnešiem bijām devušies ceļojumā uz pašiem Zviedrijas ziemeļiem. Mērķis – noiet daļu no slavenās Zviedrijas dabas takas Kungsleden un uzkāpt augstākajā Zviedrijas kalnā – Kebnekaise. Kopumā ceļojums ilga 12 dienas, no kurām 9 tika aizvadītas ārpus mūsdienu civilizācijas – bez ceļiem, apdzīvotām vietām un lielākoties arī bez mobilo sakaru pārklājuma. Ceļojuma rezultāts beidzot ir tapis pieejams video formātā, ko varat noskatīties zemāk. Uz līdzpaņemto mantu svaru tika spēcīgi taupīts, tāpēc nekāds statīvs vai ārējais mikrofons līdzi ņemts netika. Nu ok, ārējā mikrofona nemaz nebija un labi vēl, ka laicīgi tika sagādāta kompakta kamera filmēšanai (Olympus E-P1) ar vairākām baterijām un atmiņas kartēm. Skatieties video un, lūdzu, izsakiet arī konstruktīvu kritiku vai komentārus par video tehnisko pusi, jo ir doma kaut ko tādu veidot arī nākotnē. Jāatzīst, ka šis ir pirmais veikums video pasaulē, tāpēc daudzi trūkumi jau ir pašu pamanīti un, protams, iegūta neatsverama praktiskā pieredze.

Kungsleden and Kebnekaise from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Continue Reading »

7 responses so far

Manas nožēlojamās valodas prasmes

Sep 19 2010 — Life, Zviedrija

Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda. Izrādās, ka 89% zviedru prot arī angļu valodu. Un tas tā tiešām arī ir, sākotno piecgadīgiem bērneļiem un beidzot ar veciem pensionāriem. Tā vai savādāk, viņi angliski ar tevi sapratīsies. Bet neba man tagad būtu jāmeklē kāds attaisnojums vai iemesls, kāpēc vēl neesmu apguvis zviedru valodu. Kā raksta Benny Lewis savā mājaslapā un projektā valodu apguvei Language Hacking Guide:

Speak! Or stop pretending you want to.

Attēls no: http://www.fluentin3months.com/speak/

Arī man laikam ir jābeidz izlikties un jāķeras pie darbiem. Nav jau tā, ka es neko nedarītu – apmeklēju kursus, mācos un šādās tādās vienkāršākās sarunās varu piedalīties, bet līdz līmenim, ko vēlētos sasniegt, vēl tāls ceļš ejams.

2 responses so far

New Apple keyboard

Sep 19 2010 — IT

Steve Jobs reported recently that Apple is about to launch it’s new keyboard. “It will be very clean design and will give it’s pride back to the space key which has been discriminated for a long time.” Asked whether it will not scare off existing and potentially new Apple users, he said “we believe our users are not that dumb that they don’t know which key is where on the keyboard, are they? And we will still continue to ship older models of the keyboard [for additional payment].” There have been rumors that Apple decided to switch to it’s new type of keyboards to save costs of manufacturing different keyboards for different countries with different keyboard layouts. Although users may buy stickers for their new keyboard instead of spending fortune on older model keyboard, this is not approved by Apple and they may deny warranty on such keyboards if any traces of stickers being used will be found on any of the keys. Some people have already started buying older models to later make business on selling them, but hey, it’s not sugar, you cannot buy keyboards for your whole life.

We got our hands on one of the prototypes how the new keyboard may look like:

This so called “space keyboard” brings Apple to new dimension and more close to the “space design” which no doubt they are aiming at.

One response so far

Dokumentālās filmas #1

Sep 13 2010 — Movies

Mana vājība, ja tā var teikt, ir dokumentālās filmas. Piedāvāju jums apkopojumu ar pēdējā laikā manis noskatītajām dokumentālajām filmām un īsu to aprakstu. Manuprāt, ir diezgan grūti, ja pat ne bezjēdzīgi, likt konkrētu vērtējumu dokumentālajām filmām. Mani dokumentālā filma vai nu interesē vai nē. Un ja tā mani interesē, tad bieži vien piecietīšu pat ne pārāk labo filmas kvalitāti, lai tikai redzētu filmu par sev saistošu vai interesējošu tēmu. Ja tēma/apraksts aicina, tad noteikti būs interesanti noskatīties filmu.

  • Bananas!* (2009, http://www.imdb.com/title/tt1452291/) – Dokumentālā filma par banānu audzēšanas aizkulisēm trešajās pasaules valstīs, konkrētāk Dienvidamerikas valstī Nikaragvā, kā arī par tiesas prāvu pret pasaulē lielāko augļu un dārzeņu ražotāju Dole Food Company. Šis ir pirmais šāda veida precedents – iesūdzēta tiesā pašas valstī tiek ASV kompānija, kas nodarbina strādniekus trešajās pasaules valstī. Filma skatītājam liks divreiz pārdomāt to, kurus augļus pārtikas veikala plauktā izvēlēties, protams, ja veikalā vispār pastāv izvēles iespējas.
  • The Corporation (2003, http://www.imdb.com/title/tt0379225/) – Filma ir atzīta par Kanādas labāko dokumentālo filmu un saņēmusi arī daudz citas nozīmīgas balvas. Tā ir filma par starptautisku korporāciju  vēsturi sākot no vārda korporācijas definīcijas līdz pat mūsdienu lielākajām korporācijām kā piemēriem. Vai kāds no jums zināja, kāpēc uzņēmumi tiek saukti par juridisku personu. Izrādās iemesls tam meklējams vēl pagājušā gadsimta sākumā, un tas ir arī viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc korporācijas bauda tādu visatļautību mūsdienās. Juridiska persona ir gluži kā cilvēks – to var iesūdzēt tiesā, tā var iesūdzēt cilvēku tiesā, tā uzņemas atbildību (reizēm) par saviem darbiem, bet cilvēki, kas atrodas šīs korporācijas aizsegā, nav atbildīgi gandrīz ne par neko. Un tas ir tikai filmas sākums. Filma pārlieku neliekuļo, tiesa, atkārtoti uzsver, kādu ļaunumu nodara korporācijas cilvēcei, bet tas jau tāpat visiem ir zināms.
  • Capitalism: A Love Story (2009, http://www.imdb.com/title/tt1232207/) – Kārtējā Maikla Mūra filma par kapitālismu un tā ļaunumu pašā saknē, jo kapitālisma dzinuļi nav tie pareizākie. Kapitālismā galvenais mērķis ir nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas jebkuriem iespējamajiem līdzekļiem, nevis sniegt maksimālu labumu sabiedrībai. Līdz ar to “īsteni kapitālisti” būs gatavi nojaukt dzīvošanai derīgu māju, lai uzceltu jaunu tās vietā, stimulēt karadarbību, lai varētu ražot ieročus utt. Par to arī filma.
  • Maxed Out: Hard Times, Easy Credit and the Era of Predatory Lenders (2006, http://www.imdb.com/title/tt0762117/) – 2006. gads. Vai tiešām tas bija tik sen, kad sākās vēl joprojām pastāvošā finanšu krīze. Ticami vai nē, bet jau tajā laikā cilvēkiem bija problēmas ar kredītu atmaksu un pārlieku lielo kreditēšanu kā tādu. Tas cilvēkiem bija gluži kā dzīves modelis – “dzīvot uz kredīta”. Filma atskatās uz 20-30 gadu senu pagātni, kad kreditēšanas bums vēl tikai sākās un kā mēs esam nokļuvuši tik tālu, ka katram studentam tiek izsniegts kredīts, viņam pašam vēl tā īsti nemaz neuzņemoties atbildību par to un neapzinoties, ka tālā nākotnē tas būs arī jāatmaksā.
  • Yes Men Fix the World, The (2009, http://www.imdb.com/title/tt1352852/) – Atšķirība no citiem, Yes Men no runām ķeras arī pie darbiem un tiešām mēģina kaut ko darīt. Viņa darbi gan nenes tiešus augļus, jo tas, ko viņš dara, ir izliekas par ļauno korporāciju pārstāvjiem, kuri publiski atzīst savas kļūdas un paziņo par (nepatiesiem) nākotnes plāniem, kā visu vērst par labu. Un lai arī tieši rezultāti no tā nav gaidāmi, milzīga publicitāte un sabiedrības uzmanības pievēršana šīm problēmām ir nodrošināta. Pasvārstās arī akciju cenu kurss.
  • Outfoxed: Rupert Murdoch’s War on Journalism (2004, http://www.imdb.com/title/tt0418038/) – Vai tu vēl skaties TV? Es to nedaru nu jau 4 gadus un jūtos tikai ieguvis. Varbūt arī tev ir laiks mest to pie malas. Šī filma stāsta par lielāko ASV mediju magnātu Rūpertu Mērdoku un viņa paņēmieniem, kā un kādas ziņas nogādāt pie skatītāja. To varētu nosaukt arī par lielāko cenzūru ASV vēsturē, tikai cenzētas šajā gadījumā tiek nevis rupjības, bet ietekmīgām personām nevēlamās ziņas.
  • Inside Guantanamo Bay (2009) – Īsa dokumentālā filma par Guantanamo Bay. Ļoti interesanti ir noskatīties šo filmu, kur ieslodzījuma vieta tiek parādīta no sargu un cietuma pārvaldes redzes punkta, bet uzreiz pēc tam nākamo filmu, kur to var redzēt no ieslodzīto skatpunkta.
  • Road to Guantanamo, The (2006, http://www.imdb.com/title/tt0468094/) – Daļēji dokumentālā filma, daļēji drāma, jo kadri par filmas varoņu pavadīto laiku Guantanamo cietumā nav pieejami, stāsta par trim musulmaņu izcelsmes britiem, kas tika turēti divus gadus necilvēciskos apstākļos Guantanamo cietumā, tā arī neizvirzot nekādas apsūdzības un cenšoties falsificēt pierādījumus viņu saistībai ar terorismu. Pēc nepatiesā ieslodzījumā pavadītā laika viņi atguva tikai to, kas viņiem piederēja arī pirms tam – brīvību.
  • No End in Sight (2007, http://www.imdb.com/title/tt0912593/) – Labs turpinājums iepriekšējai filmai būtu fima No End in Sight par Irākas karu. Kā zinām, tad oficiāli (bet varbūt tikai formāli) tas tika izbeigts tikai pagājušajā mēnesī, bet filmas laikā tam gals vēl nebija saredzams.
  • War Photographer (2001, http://www.imdb.com/title/tt0309061/) – Spēcīga dokumentālā filma par vienu no pasaules atpazītākajiem kara fotogrāfiem James Nachtwey. Filma ir pārpilna ar diezgan nepatīkamiem skatiem, kas arī iemesls, kāpēc cilvēkiem ar vājiem nerviem iesaku šo filmu neskatīties. Pretstatā filmas saturam, pats fotogrāfs ir apbrīnojami nosvērts un mierīgs.
  • Kon-Tiki (1950, http://www.imdb.com/title/tt0042650/) – Seši vīri uz plosta šķērso Kluso okeānu. Es domāju, ka šī frāze izsaka visu. Turklāt viņi vēl pamanās to visu nofilmēt un izveidot dokumentālo filmu, un tas viss 1950. gadā. Grūti vēl vairāk ko piebilst. Noteikti jāskatās.
  • Deep Blue (2003, http://www.imdb.com/title/tt0365109/) – BBC filma par dzīvību okeānā un tā dzelmē. Vizuāli ļoti skaista un baudāma filma, kas sniedz ieskatu zemūdens pasaulē, bet tas arī ir viss. Filmā var visā krāšņumā redzēt vaļveidīgo haizivi, kas apciemoja arī Kon-Tiki ekspedīcijas plostu.

3 responses so far