Garajā nedēļas nogalē no 13. līdz 16. maijam devāmies ceļojumā ar auto uz Zviedrijas dienvidiem. Nedēļas nogale sanāca gara tāpēc, ka 13. maijā zviedri atzīmē Jēzus atdzimšanas dienu, bet nākamā diena ir brīva atslodzei pēc iepriekšējās dienas svinībām. Nekur tālu doties nevēlējāmies, bet arī veltīgi laiku izniekot nē, tāpēc izlēmām apskatīt tepat blakus esošos Zviedrijas dienvidus. Bija maija vidus un arī laikam nevajadzēja būt nemaz tik sliktam (uzsvars uz nevajadzēja). Par to, kā tas viss izvērtās, turpinājumā.

Continue Reading »

Filma A tanú (tulk. liecinieks) ir par komunisma laiku Ungārijā pēc Otrā Pasaules kara. Lai arī tā ir mākslas filma, tā diezgan precīzi ataino tā laika notikumus un daudzi fakti filmā ir patiesi. To apliecina arī mans šefs, kurš pēc tautības ir ungārs un kurš arī man ieteica un iedeva noskatīties šo filmu. Protams, vislabāk filmu varēs saprast cilvēki, kas dzīvojuši tur un tajā laikā vai, ja ne tur, tad vismaz komunismā. Nu gluži kā tikai mēs spējam saprast to, kāpēc Viktors filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir tik labi iekārtojies un kāpēc traktorists Jāzeps strādā arī pa naktīm. Lieki piebilst, ka šī atklātība par komunismu nav diezko pozitīva un glaimojoša vietējās varas pārstāvjiem, tāpēc filma, kas uzfilmēta tālajā 1969. gadā, tiek aizliegta uz vairāk nekā 10 gadiem. Šķiet tieši tas liek šo filmu uztvert kā kaut ko vēl īpašāku, vēlāk saņemot atzinību un iegūstot pat kulta statusu.

Filmas notikumi norisinās Rákosi laikā un filmas galvenais varonis ir vienkāršs cilvēks, biedrs Jozefs, kurš ikdienā strādā par slūžu uzraugu, tomēr jau pašā filmas sākumā iekuļas lielās nepatikšanās, jo nevienam nesakot nokauj savu cūku, kas šajā laikā galīgi nav pieļaujams. Tomēr par lielu izbrīnu, viņš no cietuma tiek ātri vien atbrīvots un tiek iekārtots kādā pavisam cienīgā amatā. Diemžēl ilgi viņš neuzkavējas arī tur, jo nekad īsti neprot izdarīt visu pa prātam komunistiskajai valdībai. Tā nu viņš visu laiko ceļo starp cietumu uz ikreiz jaunu, elitāru darba vietu. Katrā jaunajā darba vietā viņš vienmēr iekuļas kādās problēmās, piemēram, esot par baseina uzraugu, ielaiž baseinā arī parastos cilvēkus laikā, kad tajā savu ikdienas peldi pieņem svarīgs partijas biedrs. Tā skatītājam ar Jozefa acīm no vienas darba vietas uz citu tiek parādītas dažādas komunisma bezjēdzības, tomēr netiek sniegta atbilde, kāpēc Jozefs vienmēr tiek atbrīvots no cietuma un atkal tiek iekārtots jaunā darba vietā. Lai to noskaidrotu, filma jānoskatās līdz galam pašam.

Kopumā filma lieliski ataino tā laika notikumus, iepinot tajā arī satīriskus jokus, tomēr pats sižets virzās diezgan lēni un lielākajai meinstrīma kino skatītāju liksies garlaicīgs, tomēr man filma patika. Nevērtēju to kā kaut ko izcilu, bet labu gan.

Lieku filmai 7 no 10.

83. filma no movies from 200 countries.

Tuvojoties vasaras karstajiem mēnešiem, prasās vairāk baudīt tādu dzērienu kā ledus tēja, īpaši jau šodien, kad gaisa temperatūra uzkāpusi līdz 24 grādiem pēc Celsija skalas. N.R. jau rakstīja, ka ledus tēja pudelēs praktiski nesatur tēju kā tādu. Arī man tas nebija nekāds jaunums, tāpēc cenšos nekad nepirkt šo dzērienu, bet mana draudzene uz viņu reizēm ir kā traka, jo viņai patīkot šī dzēriena garša, kas, jāatzīst, patiešām ir līdzīga tējas garšai. Tad nu mēs pa reizei paši uztaisām ledus tēju mājas apstākļos, kas sanāk pat daudz garšīgāka nekā veikalā nopērkamā. Precīzi neatceros, bet šķiet, ka šo recepti man pasvieda māsa ar Jāni.

Paskatoties internetā, redzu, ka ledus tējas recepšu ir daudz bez sava gala, tomēr nekur neatradu tieši šādu recepti. Recepte ir laba savā vienkāršībā un perfektajā garšā.

Continue Reading »

Līdz ar to, ka vasarā tiek plānots garāks pārgājiens ārpus civilizācijas pa Kungsleden taku Zviedrijas ziemeļos, radās nepieciešamība iegādāties pārvietojamo naktsmāju – tautā sauktu arī par telti. Varētu jau protams baudīt vasaras burvību un gulēt zem klajas debess, tomēr laikapstākļus neviens tā īsti nespēj precīzi paredzēt un negribētos attapties no rīta salijušiem un pelnu pārklātiem. Lai telti varētu pirms tam kārtīgi iemēģināt, izlēmu iegādāties to pirms tuvāk esošā ceļojuma uz Zviedrijas dienvidiem. Līdz ceļojuma sākumam zīmīgajā 13. maijā bija palicis arvien mazāk un mazāk laika, bet telts izvēle kā nebija izdarīta, tā nebija. Biju izlasījis 357 recenzijas un 17.1 aprakstu, kas jāņem vērā, izvēloties telti, bet kā nevarēju izvēlēties, tā nevarēju. Protams, nopirkt izcilu, bet tai pat laikā dārgu telti nav liela māksla, tomēr tā kā budžets bija samērā ierobežots, tad tas izvēli padarīja daudz sarežģītāku.

Atceros, kā pirms pāris gadiem lasīju SB blogā ierakstu par telts izvēli un nodomāju, ka es jau nu gan nekad neizdošu tik daudz naudas (50-70 Ls) par telti. Galu galā līdz šim biju gulējis 2 Ls teltī no Rimi, tāpēc 30 reižu dārgāks risinājums mani tajā brīdī pārāk neuzrunāja. Tajā brīdī es pat neapzinājos, ka pēc pāris gadiem par telti šķiršos no teju vai divreiz lielākas summas. Vēl joprojām neesmu drošs, vai esmu izdarījis pareizu izvēli, bet tāda nu tā ir un ar tādu būs tuvākajā laikā jāsadzīvo. Bet kā es pie šādas izvēles nonācu? Par to tālāk.

Continue Reading »

9. maijā Eiropas Savienībā svinama Eiropas Diena. Vikipēdijas rakstā minēts arī 5. maijs, tomēr es pieturos pie pirmā varianta. Arī mēs darbā atzīmējām šos svētkus ar kārtīgu tusiņu piektdienas, 7. maija, vakarā, kas patiesībā pat iekrita pa vidu abiem minētajiem datumiem, lai gan vienīgais iemesls, kāpēc svinības noritēja tieši šajā dienā, bija tas, ka tā bija piektdiena. Lai kā arī nebūtu, jāsaka, ka svētki, pateicoties visiem iesaistītajiem, bija godam izdevušies. Šis bija vairāk pasākums “no cilvēkiem priekš cilvēkiem” un savādāks tas nemaz nevarēja būt, jo kurš gan spētu sarūpēt ēdienus un dzērienus no visām Eiropas malām vēl labāk, ja ne paši šo valstu pārstāvji. Tā kā strādāju kopā ar praktiski visu Eiropas valstu pārstāvjiem, tad šī bija lieliska iespēja ne tikai iepazīt viņus tuvāk kā cilvēkus, bet arī nobaudīt ēdienus un dzērienus no viņu pārstāvētajām valstīm.

Tā nu nogaršoju anīsa degvīnu Ouzo no Grieķijas, lieliskus vīnus no Portugāles, Spānijas, Itālijas un Francijas, labi noturētu skotu viskiju un daudz citu dzērienu. Arī ēdienu ziņā visi bija pacentušies, somi bija sagādājuši karēļu maizi, šveicietis bija atstiepis kaudzi siera un gaļas ar tādu griežamo mašīnu, kādu parasti varu redzēt tikai lielveikalos, vācieši ārpusē cepa desiņas, spāņi bija sagatavojuši tortiljas, zviedri, protams, cienāja ar lasi. Ar nožēlu jāatzīst, ka nespēju pat visu nogaršot vai noskaidrot nosaukumu un izcelsmi tam, ko nogaršoju, jo pasākums vēl nebija beidzies, kad vēders jau bija pilns un arī nobaudītā alkohola daudzums lika sevi manīt. Arī pēc pasākuma diezgan daudz ēdiena bija palicis pāri, laikam cilvēki šo visu bija ņēmuši diezgan nopietni.

No Latvijas galdā cēlām kartupeļu pankūkas ar dzērveņu ievārījumu, maizes zupu ar putukrējumu, ķimeņu sieru, ābolu pīrāgu latviešu gaumē, Laimas konfektes un Rīgas Melno Balzamu sakombinētu ar upeņu sulu. Atklājās, ka maizes zupu bērnībā ēduši arī dāņi, lietuvieši un somi, bet mūsdienās tā vairs neesot tik populāra, tomēr par garšīgu to atzina pilnīgi visi, kas nomēģināja.

Pasākuma laikā skanēja pašu sarūpēta mūzika no visām Eiropas valstīm, kā arī tika rādīti dažādi priekšnesumi, prezentācijas un video. Kopumā jāsaka, ka pasākums bija izdevies riktīgi labs gan atmosfēras ziņā, gan unikālajā iespējā iepazīt tik daudz dažādu kultūru vienā vakarā. Protams, vēl labāk to var izdarīt aizbraucot uz katru valsti atsevišķi, bet zināmu ieskatu tas tomēr deva.