Ejot pa ielu Zviedrijā laikā pirms Ziemassvētkiem var redzēt, ka gandrīz katrā logā ir iekārta kāda Ziemassvētku atribūtika un populārākā no tām ir liela papīra zvaigzne, kurā iekšā ir lampiņa, kas izgaismo zvaigzni no iekšpuses. Tādas zvaigznes var nopirkt veikalā, bet var arī pagatavot pats, ko es arī izdarīju, lai radītu Ziemassvētku noskaņu arī mūsu logā. Tiesa, pagaidām zvaigzne nav izgaismota, bet domāju to ar laiku mainīt. Tālāk aprakstīšu, kā pašam pagatavot šādu zvaigzni.
Continue Reading »
Alkohols ir diezgan sāpīga tēma ne tikai Zviedrijā, bet visā Skandināvijā kopumā. Ir tāds uzskats, ka norvēģi brauc iepirkt alkoholu uz Zviedriju, zviedri uz Somiju, bet somi uz Igauniju. Iemesls tam ir tāds, ka alkohola tirdzniecība šajās valstīs ir valsts kontrolēta un Zviedrijā alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tiplums pārsniedz 3.5%, drīkst tirgot tikai valsts monopola alkoholisko dzērienu veikalu ķēdē Systembolaget. Tam visam ir izsena vēsture un varētu pat teikt, ka tas viss ir saglabājies kā kaut kas vēsturisks, kas vienkārši netika pārtraukts. Jau no 18. gs Zviedrija centās regulēt alkohola patēriņu, tomēr līdz 20 gs. sākumam šie centieni bija visai nesekmīgi. Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā alkohola patēriņš bija strikti ierobežots un katrs pircējs veikalā tika rūpīgi reģistrēts sistēmā, iespējams no tā arī cēlies veikalu nosaukums Systembolaget. Pēc Otrā Pasaules kara iedzīvotāji beidzot varēja nopirkt neierobežotu daudzumu alkohola Systembolaget veikalos, kas noveda pie iedzīvotāju morālas degradācijas un pastiprināta alkohola patēriņa, kam sekoja drastiska nodokļu palielināšana, lai mazinātu alkohola patēriņu. Šādi nodokļi Zviedrijā ir saglabājušies vēl līdz šai dienai. Vēlāk valdība izlēma, ka samazinās nodokli vieglajam alkoholam – alum un vīnam, lai cilvēki tik daudz nelietotu stipro alkoholu. Iedzīvotāji bija ļoti priecīgi par šādu valdības soli un vieglā alkohola patēriņš tik tiešām krasi palielinājās, bet par nelaimi valdības iecerei stiprā alkohola patēriņš dēļ šī lēmuma nesamazinājās.
Continue Reading »
Tuvojoties Ziemassvētkiem un svinot 2. adventi, ienāca prātā doma uzcept kanēļmaizītes, jo kanēļa smarža man vienmēr saistījusies ar Ziemassvētkiem. Varbūt tas ir tāpēc, ka bērnībā mamma man lika rīvēt kanēli, kas kā varat nojaust nebija no tiem patīkamākajiem darbiem, ja varat iedomāties, cik cietas ir kanēļa standziņas. Nezinu, vai padomju laikos nebija iespējams nopirkt jau maltu kanēli, vai tas bija deficīts vai arī mammai vienkārši bija milzīgi kanēļa standziņu krājumi, kurus pirms jaunā gada likt bērniem rīvēt, lai tie pārdomā visus pagājušajā gadā pastrādātos nedarbus. Tomēr man šis grūtais process tāpat ir palicis atmiņā kā kaut kas pozitīvs, jo galu beigās taču varēja tikt pie svaigām, tikko no krāsns izņemtām kanēļmaizītēm. Rauga mīkla parasti tika raudzēta bļodā uz radiatoriem, un man šis rūgšanas process bija palicis atmiņā kā kaut kas mežonīgi ilgs, lai gan patiesībā tā laikam bija tikai nepilna stunda.
Ja arī jūs tuvojoties svētkiem gribat pagatavot kaut ko paši nevis nopirkt veikalā gatavu, tad pastāstīšu kā var vienkārši pagatavot kanēļmaizītes.
Continue Reading »
Vai Zviedrijā ir dārga pārtika? Jā un nē. Nevarētu teikt, ka pārtika ir pārmērīgi dārga, lai gan tas, protams, atkarīgs no tā, kur un kā iepērkas, tomēr ir atsevišķas preču kategorijas, kur cenas ir daudz lielākas nekā Latvijā:
- gaļa un olas – aptuveni 2 reizes dārgākas
- maize – aptuveni 2 – 3 reizes dārgāka
Pārējos pārtikas produktus iespējams iegādāties par salīdzinoši līdzīgām cenām, kas reizēm ir nedaudz lielākas nekā Latvijā, bet reizēm pat nedaudz mazākas (zemāk apskatīšu arī konkrētus piemērus).
Continue Reading »
Pirms divām dienām arī Stokholmā termometra stabiņš noslīdēja zem nulles atzīmes un gandrīz jau varēja pasludināt ziemas atnākšanu, bet tā kā no nokrišņiem (Stokholmai netipiskā kārtā) nebija ne miņas, tad ziema izpaudās ar pamatīgu sarmu, kas turējās veselas divas dienas. Patiesībā jāatzīstas, ka nemaz nedzīvoju Stokholmā, bet gan tās piepilsētā Solna, kas “kā tāda pussala iestiepjas jūrā”, ko sauc par Stokholmu. Tomēr pastāvīgai dzīvošanai tas pat varētu būt izdevīgāk, jo te ir zemākas dzīvokļu cenas, daudz zemāka maksa par auto novietošanu uz ielas, mazāks ikmēneša maksājums par dzīvokļa apsaimniekošanu, bet tajā pat laikā dislokācija ir pietiekoši tuva Stokholmas centram.
Continue Reading »
